Topošais e-veselības projekts apdraud pacienta privātumu un datu aizsardzību

Principā arī tagad, ja nedaudz piepūlas uzzināt slimības vēsturi nav grūti. Vajag tikai noskaidrot, kuru ārstniecības iestādi darbinieks apmeklē, tad pierakstīties viņa vārdā, paņemt kartiņu, nokopēt visu un uz priekšu. Galvenais, lai pēc kartiņas iet tā paša dzimuma un vecuma pacients. Jo teorētiski visur būtu jāuzrāda personu apliecinošie dokumenti, taču tos prasa reti. Kā uzzināt, kur darbinieks ārstēja? Ar privātiem kabinetiem būtu problemātiski, taču citādi, ja ir pacietība, vajag apstaigāt iestādes un pierakstīties pie kaut kāda nebūt ārsta. Reģistratore prasīs, vai pirmo reizi un, kad pēdējo reizi esat bijis, un, ja neatradīs informāciju, tad var iet meklēt tālāk.

Nebūtu nekāda skandāla, jo vienmēr atrastos aizbildinājumi, kāpēc tieši nepieņēma. Savukārt par atlaišanu- tur vispār nekādu problēmu: gribi un atlaid, un tad lai šis pierāda, ka atlaists tikai un vienīgi slimības dēļ!

Igaunijā elektroniskā datu uzskaite veselības aprūpē jau darbojas daudzus gadus. Viņi smejas, brīnās un jūt līdzi mūsu mediķiem, kuri joprojām izmanto neskaitāmu daudzumu veidlapu, pierakstu. Varbūt var pamācīties no kaimiņiem, nevis izgudrot ko jaunu. Un jo ātrāk, jo labāk. Tagad ir pilnīgs murgs, piemēram, pie mums Aizkrauklē: vecās med.vēstures stāv reģistratūrā, jaunās (apmēram 1 gadu veca uzskaite) - pie ģimenes ārstiem. Privātpraksēs - vēl citi ārsta pieraksti. Kopā visu dabūt uz rokas pacientam praktiski ir neiespējami.

Ja godiigi, nepiekriitu nevienam Circenes jauninaajumam!

bet kas par to VM???? ne jau primais projekts kur izterēta nauda un rezultatu nav. taisisim citu :)))

Vēl garīgo slimību slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar jebkuru smagu hronisku slimību, kas attīstās pēc principa saasinājums-remisija-saasinājums-remisija. Tikai jāuztraucas jau ir arī tagad, jo tā darba devēju attieksme....

Nezinu, neko traku tajaa visaa nesaskatu. Jaasatraucaas tikai gonorejas un sifilisa pacientiem, manupraat :D

Kurās slimnīcās būs tas pilotprojekts

Savukārt par to, ka ārstam jāzina tikai tik daudz, cik nepieciešams - pirmkārt alternatīva tam ir veikt visus izmeklējumus, lai pārbaudītu visas iespējamās versijas (vai arī neveikt, jo nav kvotu un ārstēt kaut kā nebūt no kaut kā nebūt); Otrkārt, pat tad, ja no skata versija liekas tikai viena, vienalga ir nepieciešams zināt daudzas citas lietas, kas var ietekmēt slimības gaitu.

Ja piekļūt varēs tikai pacientu ārstējošie ārsti, tad kā būs ar pirmo vizīti pie speciālista? Īpaši tāpēc, ka nebūt ne visi ārsti pēc tās pacientu ārstēs, jo, vai nu tā nav viņa specialitāte, vai arī viņi uzskata, ka pacients nemaz nav slims....