Triju Zvaigžņu ordeni saņēmuši tikai četri Latvijas nacionālie partizāni

Starp pagrīdniekiem bija arī kāda ap 20 cilvēku liela organizācija, kuru sauca par Lāča medniekiem. Viņi par savu uzdevumu bija izvirzījuši Viļa Lāča likvidēšanu. 

Margarita Krastiņa piedzima deviņus gadus pirms Otrā pasaules kara ģimenē, kur vecāki - turīgi Viļakas puses zemnieki - audzina 12 bērnus. Karš lielo ģimeni izposta. Vācu karavīri, atkāpjoties no Latvijas, nodedzina dzimtas māju. Daži no brāļiem un māsām aizbēg trimdā. Margaritas māsu kopā ar vēl vairākiem desmitiem Viļakas vidusskolēnu par darbošanos pret padomju režīmu arestē turpat skolā.

Divi vecākie brāļi - Jānis ar iesauku Tarzāns un Donats ar segvārdu Kaspars - kopā ar Donata sievu Malvīni iemūk mežos. 1948. gadā čekas "izstribiķeļi" atrod Jāni un viņu nošauj. Divus gadus vēlāk padomju dienesti atrod arī otru brāli Donatu un Malvīni, kuriem mežā piedzimis bērns. Ar zīdaini uz rokām, bēgot no čekistiem, abi paguvuši ieskriet kādas mājas pagalmā un atstāt jaundzimušo svešiem cilvēkiem uz brīdi viņu pieskatīt. Drīz pēc tam abus čekisti nošāva. Kas noticis ar jaundzimušo, nav izdevies noskaidrot līdz pat šai dienai. 

1949. gadā kopā ar māsu un māsas dēlu izsūta arī pašu Margaritu. Viņa nonāk Krievijas ziemeļos pilsētā Inta, kur izsūtītie strādā ogļu raktuvēs. Margarita iekārtojas darbā pie lifta, kas nolaiž un paceļ ogļračus. Sākusi labi pelnīt un varējusi pat atļauties pie šuvējas pasūtīt kleitas un blūzes. 

Darbā viņa satikusi Tālrīti Krastiņu, kurš strādājis par ogļraci. Abus salaulājis lietuviešu mācītājs. Par kāzu datumu izvēlējušies 18. novembri. Kādā foto var redzēt līgavas kleitu un arī laulību gredzenu, kas bijuši uz pusstundu aizlienēti.

Tā nu Margarita uzzinājusi par vīra raibo pagātni. Tālrītis Krastiņš pēc kara 1945. gadā sapulcinājis ap 20 savus biedrus un izveidojuši pretošanās grupu. Viņi nolēmuši, ka neslēpsies mežu bunkuros, bet centīsies darīt ko lietderīgu. Nolēmuši, ka jārīko atentāts pret Vili Lāci, tāpēc viņus iesaukuši par Lāča medniekiem. Lācis bija ne tikai rakstnieks, bet arī Latvijas PSR iekšlietu ministrs, vēlāk ministru padomes priekšsēdētājs, kurš parakstījis daudzus izsūtīto sarakstus. Lāča vajāšanas operācijas Krastiņš krāšņi atklāj dažus gadus pirms savas nāves notikušajā sarunā ar Okupācijas muzeja pētniekiem. 

Lāča mednieki nav uzturējuši sakarus ar saviem radiem un nepārtraukti mainījuši savas bāzes vietas. Viens no konspiratīvajiem dzīvokļiem atradies padomju Prokuratūras mājā Pumpura ielā, ko milicija nepārbaudīja. Grupējums uzpirka ierēdņus un miličus, lai izkārtotu viltotus dokumentus. Sapazinušies ar krievu meiteni, kura strādājusi pie Lāča Augstākajā padomē. No viņas izvilinātas ziņas par Viļa Lāča gaitām un pārvietošanās maršrutiem. 

Pirmais atentāts izplānots 1946. gadā uz Jūrmalas šosejas, jo Lāča mednieki uzzinājuši, ka viņš brauks uz agrāko Benjamiņu namu. No slēpņiem ar vācu automātiem mašīna sašauta, bet Lācis tajā nav atradies. 

Gadu vēlāk plānots uzbrukums pie Lāča dzīvokļa Elizabetes ielā. Tālrītim Krastiņam ar motociklu bija jāpiebrauc pie Lāča, kad viņš tur izkāps no sava auto, un Lācis jānošauj, bet grupējuma sakarniece Aina par plāniem noziņojusi čekai. 

Krastiņam izdevies arī izmukt no pratināšanas telpas Stūra mājā, jo viņš pamanījies iezvelt ar ūdens karafi pa galvu čekistam. 

Krastiņa grupējumu noķēra un 1948. gada martā notiesāja, beet viņiem paveicās, jo pēc kara bija milzīgs darba roku trūkums, tāpēc nāvessods bija atcelts. Krastiņam piesprieda 125 gadus spaidu darbos un izsūtīja. 

Pēc Staļina nāves abi Krastiņi atgriezās Latvijā, bet čeka viņus noķēra un piespieda pārcelties uz Igauniju. Igauņu dienesti izglābuši disidentu, jo izdevuši pavisam jaunu pasi, kurā nebija atzīmes, ka viņš ir bijušais notiesātais. Tas ļāva atgriezties dzimtenē.

Šobrīd ir dzīva vēl tikai viena no notiesātajām Lāča medniecēm. Padomju gados par mežabrāļiem sauktos neatkarības cīnītājus sauca par slepkavām un kara noziedzniekiem, to Krievijas mediji turpina darīt arī šobrīd, bet, kā saka vēsturnieks un pagrīdes pretošanās kustību pētnieks Zigmārs Turčinskis, arī Latvijā šo cilvēku paveikto joprojām novērtē pārāk maz. 

Valsts prezidenta paspārnē strādājošais Ordeņa kapituls pēc TV3 lūguma saskaitīja, cik pagrīdes pretošanās organizāciju dalībniekiem valsts ir pateikusi paldies, piešķirot kādu no apbalvojumiem. Kopš neatkarības atjaunošanas Viestura ordeni saņēmuši 13, Triju Zvaigžņu ordeni 4 mežabrāļi un māsas. Septiņi pretošanās kustību dalībnieki piektās šķiras Viestura ordeni saņēma sestdien, Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienā. Tikmēr, kā saka vēsturnieks Turčinskis, viņu skaits gadu no gada paliek aizvien mazāks.