Apmaksā arī dzīvokli
Valstī noteiktais GMI ir 49,80 eiro, taču pašvaldības pēc saviem ieskatiem var noteikt arī lielāku GMI. To saņem personas, kuru ienākumi nepārsniedz valsts vai pašvaldības noteikto GMI līmeni. Tas nozīmē, ka ne visām trūcīgajām personām (ar ienākumiem līdz 128 eiro mēnesī) šis pabalsts pienākas. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkam, kura vienīgais ienākums ir, piemēram, ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu – 11,38 eiro mēnesī, pienākošais GMI tiek rēķināts no tā apmēra – 49,80 eiro – atskaitot minēto pabalstu par bērnu. Tādējādi arī skaidrojams tas, ka šā gada janvārī vidējais GMI pabalsta lielums uz vienu saņēmēju bija 37,13 eiro, lai gan minimālais GMI apmērs ir 48,90 eiro. Kā apliecina pašvaldību sociālie darbinieki, absolūtais vairums GMI saņēmēju ir cilvēki darbspējas vecumā, kuri ir bez darba.
Valstī noteiktais GMI apmērs gan rada jautājumu, kā ar šādu summu var izdzīvot. Situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga atkarībā no pašvaldības noteiktā GMI līmeņa. Rīgā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem maksimālais GMI pabalsts, kuru var saņemt ģimene ar diviem bērniem, ir 241,88 eiro (56,91 eiro par katru pieaugošo un 64,03 eiro par katru bērnu). GMI saņēmēji var saņemt arī dzīvokļa pabalstu, kas paredzēts īres maksas un komunālo pakalpojumu, izņemot interneta un telefona, segšanai. Maksimālā platība, kura tiek apmaksāta, ir 32 kvadrātmetri vienam cilvēkam un 18 kvadrātmetri par katru nākamo ģimenes locekli. Maksimālā summa, kas tiek apmaksāta, ir 4,02 eiro par kvadrātmetru. Tomēr sociālā dienesta darbinieki mudina finansiālajās grūtībās nokļuvušos cilvēkus izvēlēties dzīvokļus ar tādu platību un tādu īres maksu, kuru spēs samaksāt, kad sāks strādāt un vairs nepienāksies pašvaldības pabalsts.
Veselības problēmas
Taujāti, kādēļ cilvēki ilgu laiku ir bez darba, Čistjakova un Veidemanis min trīs galvenos iemeslus – pirmkārt, veselības problēmas, īpaši psihosomatiskas, piemēram, veģetatīvā distonija, otrkārt, dažāda veida atkarības, treškārt, valsts valodas nezināšana. Ir arī daļa GMI saņēmēju, kuriem trūkst motivācijas iekļauties darba tirgū. Sociālie darbinieki stāsta, ka ir bijis gadījums, kad kāda sieviete vēlējusies algā pēc nodokļu nomaksas saņemt 700 eiro, lai gan vienīgais darbs, kuru atbilstoši iemaņām varēja darīt, bija apkopējas darbs. "Psiholoģiski lielas problēmas ir tiem vīriešiem, kuri treknajos gados strādāja celtniecībā un saņēma lielu algu, tomēr būdami bez izglītības. Šiem cilvēkiem tagad grūti pārorientēties un iet strādāt par minimālo algu, jo viņi atceras, ka kādreiz pelnījuši lielu algu," darba meklētāju problēmas iezīmē Čistjakova. Savukārt bezdarbnieku ar augstāko izglītību nespējas iekļauties darba tirgū galvenie iemesli ir padomju laikā iegūtā, tagad novecojusī izglītība, kā arī valsts valodas nezināšana.
Visu Rūtas Kesneres rakstu Trūcīgie dodas strādāt uz ārzemēm lasiet trešdienas, 29.jūlija laikrakstā Diena!