Lai gan vasarā medijos izskanēja bažas par to, ka dabasgāzes uzņēmums Latvijas gāze (LG) iesūknēšanu Inčukalna pazemes krātuvē uzsācis vēlāk nekā parasti, LG vadītāja Adriana Dāvja vēlāk teiktais apliecināja, ka lēmums bijis pamatots - krātuvē pēc sezonas beigām bija atlikuši vairāk nekā 400 miljoni kubikmetru gāzes, kas ir gandrīz līdzvērtīgs apjoms Rīgas termoelektrostaciju ikgadējam gāzes patēriņam pēdējo gadu laikā un veido gandrīz 20% no krātuvju aktīvi izmantojamā tilpuma. Arī vēlāk atbildīgās amatpersonas, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulācijas komisijas valdes loceklis Rolands Irklis, apstiprināja, ka par gāzes iesūknēšanu krātuvē šajā sezonā pamata bažām nav. No tehniskā viedokļa dabasgāzes piegāžu pārtraukšana Baltijai apkures sezonā radītu būtiskas grūtības pašai Krievijai, jo Inčukalna krātuve tiek izmantota arī Krievijas ziemeļrietumu reģionu daļējai apgādei ar gāzi apkures sezonā, bet caur Lietuvas teritoriju nepieciešamo gāzi saņem Krievijai piederošais Kaļiņingradas apgabals. Igaunijai iespējamie dabasgāzes piegādes traucējumi sagādātu vismazākās galvassāpes, jo valsts energobilancē gāze veido tikai ap 9%. Tomēr, kā norāda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, arī Lietuvai, kura no Baltijas valstīm ir lielākā gāzes patērētāja, nav pamata bažām, jo lielākajā daļā Lietuvas siltuma staciju un elektrostaciju dabasgāzi var aizstāt ar šķidro kurināmo, turklāt jau drīz Lietuvai būs pieejamas Klaipēdas gāzes termināļa piegādes. Latvijai drošības garants ir Inčukalna krātuve, tomēr, kā atgādina Providus pētnieks Reinis Āboltiņš, "valstij ar Inčukalna krātuvi šobrīd nav nekāda sakara, jo tā ir _Latvijas gāzes _un tās akcionāru īpašums. Valdība pār Inčukalna krātuvi var iegūt kontroli tikai divos veidos - vai nu ārkārtas situācijā, vai arī iegādājoties pietiekamu _Latvijas gāzes _akciju daļu".Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 18.septembra, numurā!
Tumsa un aukstums nedraud
Baltijas ciešās saites ar Krievijas gāzes un elektroenerģijas sistēmām lielā mērā pasargā Latviju, Lietuvu un Igauniju no iespējas, ka Krievija varētu patvaļīgi ierobežot šo resursu piegādi, jo tas apdraudētu pašas Krievijas energodrošību. Tomēr pilnībā nevar izslēgt cenu kāpuma riskus, piemēram, esošo dabasgāzes cenas atlaižu atcelšanu, gāzes priekšapmaksas iekasēšanu un juridiskus strīdus par vienu no galvenajiem reģiona drošības balstiem - Inčukalna dabasgāzes krātuvi, raksturojot Baltijas enerģētisko drošību sarežģītās ārpolitiskās situācijas kontekstā, norāda eksperti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.