Padomē skaidro, ka Dulevska bijusi noslogota ar pienākumiem darba grupās pie mediju likumu izmaiņām, savukārt Mjartāns jau tagad atbild par komercradio stacijām un iepriekš ilgus gadus strādājis radio "Brīvā Eiropa". Mjartāns par darāmajiem darbiem pagaidām runā atturīgi, jo vispirms vēlas iepazīties ar situāciju radio. Savukārt Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis norāda - šis gadījums pierāda, ka padomei būtu jādomā par sava darba restrukturizāciju.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi par atbildības jomu sadalījumu bija vienojušies februārī - neilgi pēc šī padomes sastāva sanākšanas un vadības ievēlēšanas. Dainis Mjartāns līdz šim atbildēja par komercradio, savukārt padomes vadītāja vietnieces Aijas Dulevskas atbildībā bija komerctelevīziju darbība un arī Latvijas Radio. Taču pēdējā laikā Dulevska ir ļoti noslogoa, strādājot pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, stāsta padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Dulevska pati atzīst, ka viņai nav bijis pietiekami daudz laika, lai iedziļinātos Latvijas Radio problēmās. Šai nozarē mediju lielāko uzmanību bija radījušas viņas aktivitātes, tviterī kritizējot raidījuma "Krustpunktā" viesu izvēli, par ko Dulevska izpelnījās žurnālistu organizāciju nopēlumu.
Bijušais radio "Brīvā Eiropa" raidījumu redaktors Dainis Mjartāns padomes locekļa statusā biežāk uzstājies kā Latgales patriots un reģionālo mediju pārzinātājs. Par Latvijas Radio neko daudz komentēt viņš pagaidām nevarot, jo neesot iepazinies ar situāciju. Taču sabiedrisko mediju apvienošana radio varētu nākt par labu, uzskata Mjartāns. Viņš ir pārliecināts, ka izdosies rast kopīgu valodu ar Latvijas Radio vadību. Uz to cer arī Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis, kurš gan norāda - joprojām neesot īsti skaidrs, vai pati padome izprot radio kuratora lomu.
Jau ziņots, ka šis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs ir pirmais, kura locekļus nevirzīja Saeimas frakciojas, bet gan nevalstiskās organizācijas. Saeimas opozīcija gan kritizēja šo modeli, norādot, ka katram padomes loceklim esot kādas koalīcijas partijas aizmugure. Piemēram, Mjartāns pirms gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās kandidējis no tolaik vēl Zatlera Reformu partijas saraksta.