Vispārējās izglītības iestādēs pedagoģisko darbu, tostarp sporta organizatora, sporta trenera, sporta metodiķa darbu, jau iepriekš varēja veikt augstākās pedagoģiskās izglītības iegūšanas laikā pēc mācību sākšanas augstskolā. Savukārt sporta skolas pedagogiem (treneriem) šādu tiesību nebija.
Kārtība paredzēja, ka sporta skolās treneriem un personām, kuras veic izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā vai sniedz atbalstu tiem, kas apmeklē treniņus vai apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu, nepieciešams sertifikāts. Bez sertifikāta strādāt sporta jomā un vadīt sporta treniņus piecus gadus pēc diploma saņemšanas bija tiesīgs tikai sporta speciālists, kurš ieguvis diplomu par augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā.
Izstrādātie grozījumi nepieciešami, lai novērstu minētās atšķirības attiecībā uz nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju pedagogiem, kas īsteno izglītības programmas sporta skolās, un pedagogiem, kas īsteno izglītības programmas vispārējās izglītības iestādēs.
Jaunā kārtība veicināšot sporta studiju programmās studējošo nodarbinātību sporta izglītības iestādēs jau mācību laikā, tādējādi dodot iespēju ātrāk iegūt praktisku darba pieredzi sporta nozarē, kā arī, ņemot vērā, ka ārpus republikas nozīmes pilsētām un reģionālas nozīmes attīstības centriem ir nepietiekams sporta treneru skaits, nepieciešams paredzēt tiesības sporta studiju laikā strādāt arī sporta speciālista (trenera) amatā.
Līdz ar to turpmāk tiesības strādāt bez sporta speciālista sertifikāta būs tām personām, kuras iegūst augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā pēc pilnībā pirmajam akadēmiskajam gadam paredzētā kredītpunktu skaita iegūšanas vai arī ir ieguvušas profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē un iegūst augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā.