"Kaujas grupas ierašanās notiek pēc grafika. Maijā būs liels daudzums tehnikas un materiāltehniskā nodrošinājuma," uzsvēra ministrs.
Bergmanis arī apliecināja, ka Latvijā tiks nogādāti tanki un cita veida bruņutehnika. Tikmēr Latvijas aizsardzības resors turpinot darbu pie bataljona uzņemšanas, tai skaitā, nepieciešamās infrastruktūras attīstības.
Ministrs atgādināja, ka aprīļa vidū Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks Ivo Mogiļnijs un Kanādas bruņoto spēku Apvienotās operāciju pavēlniecības Štāba gatavības nodrošināšanas priekšnieks Brūss Ploumens parakstīja tehnisko vienošanos, kas ietver galvenos nosacījumus Kanādas vadītās NATO bataljona lieluma kaujas grupas izvietošanai Latvijā.
Tāpat Latviju apmeklējusi ārvalstu speciālistu loģistikas komanda bataljona uzņemšanai.
Jau ziņots, ka Latvijas drošības stiprināšanai NATO daudznacionālā bataljona lieluma kaujas grupa Latvijā pilnā apmērā tiks izvietota līdz jūnijam, un to veidos aptuveni 1000 sabiedroto spēku karavīru, tai skaitā, līdz 455 Kanādas bruņoto spēku karavīru. Savukārt Spānija piedalīsies ar aptuveni 300 karavīriem un militārtehniku šajā bataljonā.
Par daudznacionālu bataljona lieluma kaujas grupu izveidi un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā un Kanādas lēmumu uzņemties šīs kaujas grupas vadību Latvijā tika paziņots 2016. gada 8. jūlijā NATO samitā Varšavā. Dalību Kanādas vadītajā daudznacionālajā kaujas grupā Latvijā ir apstiprinājušas Albānija, Itālija, Polija, Slovēnija un Spānija.
Paredzēts, ka vienība galvenokārt uzturēsies Ādažu bāzē, taču būs karavīri, kas dienēs Rīgā un Lielvārdes bāzē. Tas gan nenozīmē, ka pārējie Latvijas iedzīvotāji neredzēs ārvalstu karavīrus, jo vienība piedalīsies mācībās dažādās Latvijas vietās.
Pagaidām vismaz trīs gadus šo kontingentu vadīs Kanāda.
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.