Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) nav steigusi valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu amatā, tā vietā sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Lai arī oficiāli par pārbaudes rezultātiem tiks paziņots 17. jūlijā, jau šobrīd esot skaidrs, ka Muižnieks par rektoru ievēlēts pārkāpjot normatīvo aktu prasībās.
"Ja jautājat, vai procedūrā ir bijuši pārkāpumi? Tad tie ir un pēc 17. jūlija varēšu pateikt kādi," norādījusi Šuplinska.
Pēc ministres teiktā, Izglītības kvalitātes valsts dienests veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. 17. jūlijā darbu plānots pabeigt un tad par tiem varēs runāt pavisam atklāti. Ministre gan prognozē, ka ņemot vērā pārkāpumus, - izvēle, kā tālāk rīkoties būs Muižniekam nelabvēlīga.
"Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," skaidrojusi Šuplinska.
Ja ministrija neapstiprinās vēlēšanu rezultātu, tad Muižnieks varētu vēlreiz kandidēt uz amatu. Savukārt, ja negatīvu lēmumu pieņems valdība, - viņam šāda iespēja būs liegta.
Tikmēr LU prorektore Ina Druviete uzskata, ka rīkot atkārtotas rektoru vēlēšanas nav pamata.
Tikmēr Šuplinska uzsvērusi, ka korupcijā aizdomās turētās Muižnieka vietnieces Baibas Brokas (NA) aizturēšana uz rektora vēlēšanu pārbaudi iespaidu nav atstājusi, tomēr abos gadījumos varot runāt par kaitējumu Latvijas lielākas augstskolas tēlam.
Kā ziņots, LU Satversmes sapulce ārkārtas sēdē augstskolas rektora amatā ievēlēts līdzšinējais rektors Indriķi Muižnieku, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.
Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.
Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.
Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.
Pareizaisjautājums
Ups
.