"Man nav ne mazākās vēlēšanās šajās spēlītēs iesaistīties," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Tverijons, piebilstot, ka nelolo cerības, ka politiskajā situācijā valstī kaut kas varētu strauji mainīties uz labo pusi. Viņš arī izteica pateicību Dievam, ka nav saņēmis partiju aicinājumus pievienoties viņu pulkam un, ja tādi arī būtu, viņš savā atbildē būtu kategorisks - "nekādai partijai nepievienošos".
Savu nostāju viņš pamato nevis ar ieņemamo amatu, bet gan negribēšanu, ko lielā mērā nosaka tieši zemā politiķu un partiju uzvedības kultūra.
"Politiskā kultūra iepriekšējo gadu darbības rezultātā ir pārāk sabojāta, lai tuvākajā laikā mainītos. Nevar desmit gadus bojāt un pēc tam viena gada laikā uzlabot. Tam vajadzīgs pietiekami ilgs laiks," sacīja Tverijons.
Viņaprāt, kamēr visas politiskās partijas bez izņēmuma ne tikai vārdos, bet arī darbos valsts intereses nenoteiks par prioritāti, nekas nemainīsies.
Vaicāts, vai rudenī prognozējamās Saeimas vēlēšanas varētu nest ceturto tautas atmodu, viņš norādīja, ka jautājums ir par to, cik daudz būs tādu cilvēku, kuri gribēs atmosties.
Tverijona vērtējumā, jaunās [eksprezidenta Valda] Zatlera reformu partijas izveidošana vēl neko nenozīmē, jo pieredze rāda, ka gandrīz pirms katrām Saeimas vēlēšanām jaundibinātas partijas guvušas labus rezultātus. Arī Zatlera reformu partija varētu gūt labus panākumus, jo tās dibināšanas lozungi esot aktuāli, saprotami, atbalstāmi un katrs, tostarp arī Tverijons, būtu gatavs parakstīties par šo ideju īstenošanu. Tomēr viss esot atkarīgs no darbiem, nevis vārdiem.
Tverijons atzīst, ka līdz šim valsts kā prioritāte politiķiem vairāk bijusi tikai vārdos, nevis darbos, jo, ja būtu otrādi, situācija valstī būtu citāda.
"Nerunāšu par saviem tautiešiem lietuviešiem, bet igauņiem. Kāpēc tur situācija visās frontēs ir labāka? Varbūt valstiskuma izpratne, rūpes par valsti un valstiskais patriotisms ir tas, kas mūs atšķir? Latvijā var būt individuālas prioritātes valsts dzīvē, bet Igaunijā laikam ir citādāk. Tur nav politiskās krīzes, premjeri nemainās ik gadu un politisko skandālu nav, kas pie mums ir ikdiena," sprieda Tverijons.
Attiecībā uz to, vai Zatlera lēmums rosināt Saeimas atlaišanu ir bijis pareizais risinājums politiskās situācijas maiņai Latvijā, Tverijons sacīja, ka to nevar vērtēt kā vienreizēju pareizu vai nepareizu soli, neņemot vērā argumentus, kāpēc tas tika izdarīts.
"Ja Saeima atklāti demonstrēja, ka tā neieklausās speciālistu viedokļos, tas bija izšķirošs signāls un Zatlera kungam tas bija jāizdara. Tiesiskais nihilisms liecina, ka tā darbošanās notiek citiem par labu," pieļāva Tverijons, kura skatījumā arī jaunievēlētās 10.Saeimas darbībā bija izteikta neieklausīšanās ekspertu viedokļos un juridiskajos argumentos, lemjot, kā 100 gudrajām galvām labpatīk.
Tverijona skatījumā, Zatlera solis, pieņemot rīkojumu nr.2, tika izprovocēts ar visatļautības demonstrēšanu.
LETA jau informēja, ka Zatlers 23.jūlijā plāno rīkot Zatlera reformu partijas dibināšanas kongresu. Jaunajā politiskajā spēkā Zatlers plāno pulcēt 7000 līdz 10 000 biedru.