Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA) atkal ir aktualizējusi jautājumu par ilggadējo daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas problēmu – ūdens patēriņa starpību jeb tā sauktajiem ūdens zudumiem. Pašlaik tos samaksā visi dzīvokļu īpašnieki neatkarīgi no individuālā patēriņa.
Asociācija uzskata, ka šo problēmu iespējams atrisināt, nododot pakalpojumu sniedzējam (ūdens apgādes uzņēmumiem) ūdens patēriņa uzskaiti, arī skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos, izvērtējot arī pilnīgu tiešo norēķinu ieviešanu par ūdensapgādes pakalpojumiem. Savukārt Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKAA) norāda, ka tas būtu iedzīvotājiem nedraudzīgs risinājums, jo tādā gadījumā tarifs par ūdeni būtiski pieaugtu. Katrai pusei, protams, ir savi argumenti, taču jāņem vērā, ka pakalpojumu sniedzējiem šo funkciju nevar uzlikt par pienākumu, vienlaikus nepieaugot tarifam.
Jāsakārto uzskaite
LNPAA valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis namu apsaimniekotāju pozīciju skaidro šādi: "Ūdens patēriņa starpības jautājumā Latvija ir unikāla ne vien tāpēc, ka šāda uzskaites vienība ir radīta, bet arī tāpēc, ka jau gadu desmitus neizdodas no tās atbrīvoties, sakārtojot patēriņa uzskaiti. Esošā sistēma acīmredzami ir nepareiza un klientiem nesaprotama, jo lielākajai daļai klientu ik mēnesi ir jāmaksā kaut kāds nepatērēts pakalpojuma daudzums jeb ūdens patēriņa starpība. Ir pienācis laiks nolikt malā atrunas un vienoties par tādu ūdens patēriņa uzskaites sistēmu, kas samazina un kontrolē starpības veidošanos. Ar normatīvo aktu regulējumu iespējams noteikt, ka, neraugoties uz ēkas iekšējo tīklu piederību dzīvokļu īpašniekiem, individuālais ūdens patēriņa skaitītājs ir pakalpojuma sniedzēja īpašums un atbildība. Savukārt atbildība par iekšējo ūdensapgādes sistēmu paliek dzīvokļu īpašnieku ziņā."
SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš papildina, ka tikai pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt vienota standarta skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos ar attālinātās nolasīšanas sistēmu, līdzīgi kā tas notiek ar elektroenerģijas apgādi un uzskaiti.
Savukārt SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis atgādina, ka "katra pakalpojuma uzskaitei, ko saņem klients, ir jābūt viena saimnieka pārraudzībā, līdzīgi kā tas ir ar gāzi un elektrību. Arī ūdens patēriņa uzskaite ir pilnā apmērā jānodod ūdensapgādes pakalpojuma sniedzējam, ļaujot pakalpojuma sniedzējam realizēt ilgtermiņa projektus modernas uzskaites sistēmas izveidē, aizstājot līdzšinējo, faktiski līdz dzīvokļu līmenim nepamatoti sadrumstaloto ūdens patēriņa skaitītāju daudzveidību, tostarp ieviešot vienotus kritērijus arī to uzstādīšanas jomā".
Pieaugs tarifs
Tikmēr LŪKAA valdes priekšsēdētājs un Ventspils pašvaldības ūdens apgādes uzņēmuma Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis uzsver – lai izvairītos no ūdens patēriņa zudumiem un starpības, vispirms valstiskā līmenī ir jānosaka vienoti standarti ūdens skaitītājiem. Pašlaik tie ir ļoti atšķirīgi, un diemžēl bieži vērojama arī iejaukšanās to darbībā, piemēram, pieliekot magnētus, lai apstādinātu to griešanos. Tieši ar iejaukšanos ūdens skaitītāju darbībā E. Daugelis arī skaidro ūdens zudumus un patēriņa starpību.
Taujāts, vai ūdens apgādes uzņēmumi būtu ar mieru uzstādīt un apsaimniekot šādus vienota standarta attālinātas nolasīšanas skaitītājus, kā to dara, piemēram, Latvenergo, E. Daugelis skaidro, ka tādā gadījumā ūdens tarifs noteiktu pieaugtu, jo tajā tiktu iekļautas arī skaitītāju uzstādīšanas un apsaimniekošanas, kur viedo skaitītāju uzstādīšana notikusi iedzīvotājiem it kā bez maksas, izmaksas. Viņš norāda, ka arī Latvenergo gadījumā, kur viedo skaitītāju uzstādīšana notikusi iedzīvotājiem it kā bez maksas, patiesībā tā ir ietverta tarifā. Vēl ir jāņem vērā tādas atšķirības kā tas, ka elektrības skaitītāji vairumā gadījumu atrodas kāpņu telpās, kur pakalpojumu sniedzējs var brīvi piekļūt, kamēr ūdens skaitītāji ir dzīvokļos.
Apsaimniekotāju atbildība
Pēc E. Daugeļa domām, vislabākais risinājums, lai izvairītos no ūdens patēriņa starpības un vienlaikus iedzīvotājiem nepieaugtu tarifs, būtu, ja vienota standarta viedos skaitītājus uzstādītu namu apsaimniekotājs. Tāda prakse esot, piemēram, Ventspils dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā Bāka, kur namu apsaimniekotājs ir uzstādījis vienotus ūdens skaitītājus, pēc kuriem notiek norēķini. Šajos daudzdzīvokļu namos ūdens patēriņa starpības neesot. Tiesa, asociācijas vadītājs saprot, ka daudzos namos dzīvokļu īpašniekiem varētu būt grūtības vienoties par šādu vienotu skaitītāju iegādi un uzstādīšanu. Tāpēc namu apsaimniekotājiem liekas ērtāk to uzdot par pienākumu pakalpojuma sniedzējam, tikai tad jārēķinās ar dārgāku tarifu.
Uzņēmuma Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks vēl piebilst, ka jau piecus gadus pastāv tiešās norēķinu iespējas par ūdeni, taču tādā gadījumā pie rēķina nāk klāt aptuveni trīs eiro par administratīvajiem izdevumiem. Līdz ar to no visiem Rīgas daudzdzīvokļu namiem šādu iespēju izvēlējies tikai viens. Arī A. Mucenieks uzsver, ka uzskaites pārņemšana pakalpojuma sniedzēja pārziņā, visticamāk, atspoguļotos tarifa kāpumā. Lai gan par to lemj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, tomēr tiek ņemts vērā, lai tarifā atspoguļotos visas patiesās uzņēmuma izmaksas.