Latvijā viņš nokļuva pēc ilgstošas ārstēšanās, cauršautām kājām. Ukrainā sākotnēji ārstējies šobrīd separātistu pilnībā kontrolētajā Doņeckā, bet vēlāk pārvests uz Dņepropetrovsku - lai nenonāktu kaujinieku rokās. Iekaisums nemazinājās un varēja draudēt pat kājas amputācija. Šāvienu bojātos audus, nervus un artērijas rekonstruēja Latvijas speciālisti.
Tikai 23 gadus vecā leļļu teātra aktiera dzīvi pilnībā izmainīja sveicienam teiktais vienotās Ukrainas atbalstītāju sauklis: "Slava Ukrainai!". Drīz vien Ļeņina laukumā Doņeckā ieradās kaujinieki maskās, sagūstot Artjomu un viņa svaini.
"Aizveda uz Doņeckas apgabala administrācijas pagrabu un tur 10 stundas turēja," piedzīvotās šausmas atceras jauneklis. "Vislielākais notika pirmajās trijās stundās - cauršāva abas kājas, grieza ar nazi[..] Nevar teikt, ka spīdzināja. Kad spīdzina, cenšas noskaidrot kādu informāciju. Lielākoties man uzspieda kaut kādu informāciju. Teica: "Tu esi no labējā sektora. Jūsu laukumā bija 30 cilvēku. Tagad atzīstieties, kur ir pārējie." Es saku, ka mūsu bija tikai divi - es un manas māsas vīrs. "Nē, jūsu bija 30 cilvēku!" Tad stāsti mainījās. "Tu esi narkomāns, Tu esi fašists, banderovietis. Tu norādīji, kur Ukrainas armijai jāšauj"[..]"
Pēc tam viņš aizvilkts uz citu telpu, kur gulējis un gaidījis. Pēc tam atnācis kāds no augstākstāvošiem separātistiem, kurš nolēmis gūstekņiem "ļaut atdot galus". Laimīgas apstākļu sakritības dēļ atbraucis Artjoma biedra tēvs un savācis abus puišus no turienes, nogādājot Doņeckas slimnīcā.
Artjoma telefonā tolaik bijusi Yarmak dziesma Ukraina 22, kā arī attēli ar Ukrainas karogu. Citu iemeslu notikušajam viņš neredz, jo nav bijis aktīvs savu politisko uzskatu paudējs, bet pilnībā nodevies darbam teātrī.
Jaunais vīrietis smej, ka atradis sev līdzības ar Ukrainu. "Mums abiem ir 23 gadi, viņa ir uz vienas kājas bez Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kā arī Krimas, un es esmu uz vienas kājas. Bet nekas, drīz es nostāšos uz abām kājām un arī Ukraina nostāsies uz abām."