Urbanovičs jaunajā grāmatā nievā latviešu zemniekus un slavē padomju iekārtu

Padomju niekārta bija vēl briesmīgāka - es savā latviešu ģimenē uzaugu komunālajā dzīvoklī Rīgā 2 istabiņās, kopīgā virtuvē ar dzērājiem, kas neko nemazgāja, zaga, veda ielasmeitas ar saviem klientiem . Mūs neņēma dzīvokļu rindā, jo kvadratūra bija diemžēl uz cilvēka pietiekama. Visur korupcija, augstskolā kārotajā profesijā tādi konkursi, ka pat nesapņoju tur iekļūt, pie pirmēs reizes paliku zem svītras. Veikali tukši - vakarā gastronomā labi ja zils piens un receklis "suņa prieks". Drēbes, stilīgās džinsaspar ļoti dārgām cenām varēja nopirkt pie smirdīgiem krievu jūrniekiem. Taksisti un bufetnieces bija visbagātākie cilvēki, ak jā - vēl kompartijas un komjauniešu darboņi, kas vienīgie tika pa brīvu ceļojumos uz ārzemēm, no kurienes atkal atveda preces spekulācijai un naudā uzvārījās vēl vairāk. Automāšīna- kas tā tāda vienkāršam cilvēkam? Labi, ka tikām pie zaporožeca. Tagadējie bļauri paliktu ārprātīgi, ja nonāktu padomijā. Lai nu tas tur Urbanovičs nemuld.