Sarunā ar aģentūru BNS Ušakovs atturējās izteikties, vai cilvēkus aicinās piedalīties arī referendumā, ja tāds notiks.
Ušakovs bija viens no retajiem SC politiķiem, kas vēlētājus aicināja piedalīties parakstu vākšanā, lai gan vienmēr ir uzsvēris, ka atbalsta tikai vienu valsts valodu – latviešu valodu.
"Es nemēģinātu vērtēt savu lomu, jo biju kopā ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka pastāv problēmas ar nacionālpolitiku Latvijā," savākto parakstu skaitu, kas var novest pie referenduma par divvalodības ieviešanu Latvijā, norādīja Ušakovs.
Viņš uzsvēra, ka paraksti ir spēcīgs signāls politiķiem, lai turpmāk kopīgi strādātu pie saliedētas sabiedrības izveides Latvijā.
"Ir skaidrs, ka referendumā nesavāks nepieciešamo atbalstu, lai mainītu Satversmi, bet cilvēki vēlējās paust attieksmi pret to, kā tiek veidota nacionālā politika Latvijā. Mani personiskie plāni ir strādāt pie tā, lai mēs galu galā varētu izveidot saliedētu sabiedrību," teica Ušakovs.
Viņš neuzskata, ka process, kas iesāksies līdz ar parakstu savākšanu, saasinās latviešu un krievu attiecības sadzīvē.
"Cilvēkiem, kas parakstās par grozījumiem, nav problēmu ar latviešiem, viņiem ir problēmas ar vadošiem politiķiem. Un tādas ir daudzām sabiedrības grupām, ne tikai izejot no etniskām pazīmēm," pastāstīja SC līderis.
Jau vēstīts, ka trešdienas vakarā beigsies parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Līdz pēcpusdienai bija parakstījušies 146 tūkstoši cilvēku, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Šiem parakstiem vēl jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā.
Ja visi paraksti būs derīgi, tas nozīmē, ka ir savākts nepieciešamais parakstu skaits grozījumu tālākai virzībai, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par oficiālu divvalodību Latvijā.
Taču CVK vēl veiks parakstu pārbaudi, kas var ietekmēt parakstu skaitu. CVK pārbaudīs, vai kāds nav parakstījies divas reizes un vai visi, kas parakstījušies, ir pilsoņi.