Kā aģentūrai LETA skaidroja Ušakovs, vēlētājus vairāk mobilizē nacionālo parlamentu vēlēšanas, kamēr EP vēlēšanas viņi neuztver ar tik augstu atbildību, lai arī interesējas par EP darbu Briselē. Šī iemesla dēļ politiķis prognozē, ka vēlētāju aktivitāte būs nedaudz mazāka nekā pirms pieciem gadiem. "Zemāka vēlētāju aktivitāte vēlēšanu rezultātus padara par lielāku loteriju, līdz ar to rezultāti būs ļoti līdzīgi tiem, ko rādīja jaunāko socioloģisko aptauju dati, taču izslēgt pārsteigumus mēs nevaram," atzina politiķis.
Komentējot zemo vēlētāju aktivitāti Latgalē, Ušakovs uzsvēra, ka katrs pilsonis, kurš piedalīsies EP vēlēšanās jau būs liels sasniegums. Gan Latgales ekonomiskā un sociālā situācija, gan sajūta, ka reģions ir atstumts, bailes par drošību, gan situācija ar bēgļiem esot tie jautājumi, kas visvairāk satrauc Latgales iedzīvotājus, to politiķis secinājis, tiekoties ar Latgales iedzīvotājiem.
"Mēs esam pabijuši tādās vietās un tikušies ar cilvēkiem, kur gadiem ilgi neviens politiķis nav bijis. Piemēram, Červinkā, kad tur ir bijis kāds politiķis un painteresējies par vietējo cilvēku dzīves apstākļiem," retoriski vaicāja Ušakovs.
Runājot par to, kādu ietekmi uz EP vēlēšanu rezultātiem varētu atstāt tas, ka "Saskaņa" patlaban nav pārstāvēta nacionālajā parlamentā, politiķis atzina, kas tas partijai licis ļoti sasparoties. Ušakovs atzina, ka vēlētāju attieksme 14.Saeimas vēlēšanās esot bijusi veselīga un nepieciešama, lai politiskās partijas saņemtu sodu par pieļautajām kļūdām. "Tagad mums ir jāstrādā saviem vēlētājiem, lai viņi mums atkal iedotu savu uzticības mandātu," akcentēja EP deputāts.
Viņš atzina, ka atbilstoši socioloģisko aptauju datiem, "Saskaņai" vajadzētu iegūt vismaz vienu mandātu, taču EP vēlēšanu rezultātus ir grūti prognozēt.
Deputāts uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir izveidojies aplams priekšstats, ka EP deputāts Briselē aizstāvēs Latvijas intereses. EP deputāts brauc uz Briseli, lai mainītu sistēmu, pieņemtu regulas, kas palīdzēs vai nu reģionam, vai iedzīvotāju grupai, skaidroja Ušakovs.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta EP vēlēšanu dienā Latvijā durvis vēruši 945 iecirkņi.
EP vēlēšanās balsot varēs no plkst.8 līdz 20, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
EP vēlēšanās līdz sestdienas plkst.12 nobalsojuši kopumā 270 936 vēlētāju jeb 17,58% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Tostarp sestdien līdz plkst.12 vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 141 059 vēlētāji jeb 9,15% no kopējā vēlētāju skaita, bet atrašanās vietā - 941 jeb 0,06% balsstiesīgo.
Tādējādi šogad aktivitāte EP vēlēšanās līdz plkst.12 kopumā ir mazāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās, taču iepriekšējās vēlēšanās lielāka aktivitāte bija iepriekšējā balsojumā, kamēr šogad nedaudz lielāka aktivitāte ir balsošanas dienā.
Iespēja balsot būs arī 50 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs.
Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās EP vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.
Trīs iepriekšējās balsošanas dienu laikā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Vidzemē - 41 768 jeb 10,54%, tālāk seko Rīga - 45 274 jeb 7,85% vēlētāju. Zemgalē nobalsojuši 16 771 jeb 8,29% vēlētāji, Kurzemē 14 712 jeb 8,32% vēlētāji. Vismazāk vēlējuši Latgalē - 10 413 jeb 5,51% balsstiesīgo.
Vislielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā Vidzemē bija Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 1396 jeb 17,63% balsstiesīgo, bet mazākā - Rēzeknes novadā Latgalē, kur balsojuši 1002 vēlētāji jeb 4,26%.