Kā novēroja aģentūra LETA, "Atta centrs" piektdien vakarā bija pilns ar cilvēkiem. "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka uz pasākumu bija ieradušies 2500 cilvēku, no kuriem absolūts vairākums bija Latvijā dzīvojoši Krievijas pilsoņi, pensionāri, pamatā sievietes.
"Partija visiem palīdz, sniedz atbalstu iziet procedūru - aizpildīt anketu, CV, sakārtot dokumentus, jo veciem cilvēkiem tas ir sarežģīti un tas prasa daudz laika," teica Ušakovs.
Viņš akcentēja, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi nedrīkst sēdēt mājās un cerēt, ka situācija atrisināsies pati no sevis. "Obligāti jāiet uz eksāmenu, obligāti tas jāpārkārto, ja pirmais rezultāts bija negatīvs. Nevajag gaidīt "laimes vēstules" par izraidīšanu," uzsvēra politiķis. Ušakovs aicināja neklausīties politiķus, kuri sola, ka viss atrisināsies pats no sevis, un kuri mudina Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus nedarīt neko.
"Nezināt latviešu valodu ir slikti, neiemācīties to 30 gadu laikā ir slikti. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks 70 gadu vecumā ir pelnījis, ka viņu izmet no valsts," sacīja politiķis.
"Saskaņa" turpinās sniegt konsultācijas iedzīvotājiem par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, to darot jaunā birojā Jēkaba ielā 20-22, Rīgā. Konsultācijas sniegs Elizabete Krivcova, Regīna Ločmele, Viktorija Tarana. Partija šajā procesā aicina arī iesaistīties brīvprātīgos, lai palīdzētu aizpildīt dokumentus valsts valodas pārbaudei, jo, lai palīdzētu vienam Krievijas pilsonim pensionāram, nepieciešams līdz trim stundām.
Vienlaikus šajā pasākumā tika stāstīts par to, kā interesenti var pievienoties "Saskaņas" pieteikumam Satversmes tiesai un Eiropas Parlamenta Petīciju komitejai. Ušakovs cer, ka Latvijā notiekošajam pievērsīs uzmanību arī Eiropas Parlamentā, nosakot, ka bijušajiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri pieņēmuši Krievijas pilsonību, tiek izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Eiropā, neprasot valodas zināšanas un minimālo ienākumu līmeni.
Kā ziņots, latviešu valodas prasmes pārbaudi līdz šim Latvijā nav izdevies nokārtot 51% no visiem Krievijas pilsoņiem, kas kārtoja eksāmenu, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).
Pēc VISC sniegtās informācijas, valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši 4995 Krievijas pilsoņi. No tiem Rīgā eksāmenu kārtoja 4139 pretendenti, Daugavpilī - 257, bet Liepājā - 599 Krievijas pilsoņi. Vienlaikus līdz 22.maijam pārbaudījumu turpina kārtot tie Krievijas pilsoņi, kuri reģistrējās pārbaudei no 1.februāra līdz 24.martam.
Daugavpilī valsts valodas prasmes pārbaudi A2 līmenī ar pirmo reizi nokārtojušas 128 personas, Liepājā - 306, savukārt Rīgā pārbaudījumu nokārtojuši 2006 Krievijas pilsoņi.
VISC informēja, ka valsts valodas pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas iegūtais vērtējums katrā no prasmēm - klausīšanās, lasīšanā, rakstīšanā un runāšanā - nav mazāks par 60% no maksimālā punktu skaita.
Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir deviņi, bet maksimālais - 15.
Labākie rezultāti esot bijuši lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir 73%, kā arī klausīšanās daļā - 71% - un runāšanas daļā - 67%.
Savukārt lielākās grūtības bijis ar rakstīšanas daļu, kur tie kārtotāji, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi, ieguva vērtējumu vidēji 36%. Kopumā starp visiem kārtotājiem vidējais vērtējums rakstīšanas daļā bija 56%.
Kā vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus "Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību", kas paredz, ka tie Krievijas pilsoņi, kuri nav reģistrējušies latviešu valodas pārbaudei līdz šī gada 24.martam, to varēs izdarīt no 1.jūnija līdz 30.jūnijam, savukārt valsts valodas pārbaudi varēs kārtot laikā no šī gada 1.jūlija līdz 13.augustam.
Persona pārbaudes rezultātus saņems septītajā darba dienā pēc kārtošanas, un tai ir tiesības viena mēneša laikā no rezultātu saņemšanas dienas iesniegt apstrīdēšanas iesniegumu.
Nepieciešamības gadījumā atkārtotai pārbaudei Krievijas pilsoņiem būs jāreģistrējas no 1.augusta līdz 31.augustam, un atkārtoti pārbaudi jākārto no 4.septembra līdz 30.novembrim.
Minētie termiņi noteikti, ņemot vērā Saeimā šogad aprīlī pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, kuros noteikts, ka Valsts izglītības satura centram (VISC) līdz 1.septembrim jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei informācija par Krievijas pilsoņiem, kuri ir kārtojuši pārbaudi vismaz vienu reizi, kā arī tiem, kuriem noteikta atkārtota pārbaude līdz 30.novembrim.
Tiem Krievijas pilsoņiem, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju un līdz šī gada 1.septembrim nesniegs apliecinājumu par valsts valodas apguvi vai par noteiktu atkārtotu pārbaudi līdz 30.novembrim, uzturēšanās atļauja pēc 1.septembra vairs nebūs derīga.