Līdz šim EKA vēsturē nav bijis precedents, kad sadarbības līgumu parakstījusi valsts vēlas pagarināt otrā loģiskā soļa speršanu, proti, hartas parakstīšanas termiņu. Saskaņā ar sadarbības līgumu, ko šā gada 15.martā parakstīja toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, hartas parakstīšana jāveic ne vēlāk kā viena gada laikā pēc līguma parakstīšanas.
Līdz ar pieņemto lēmumu Latvija nevarēs finansēt divus EKA ekspertu visaugstāk novērtētos projektus, kuri savas specifikas dēļ ir jāsāk īstenot 2014.gada pirmajā pusē un ir jāīsteno līdz zemes novērošanas programmas Copernicus satelītu Sentinel-2 un Sentinel-3 palaišanai, proti, 2015.gada pirmajā pusgadā un 2015.gada otrajā pusgadā.
IZM norāda, ka abi šie projekti ir nozīmīgi Latvijai, jo dotu tiešu ieguldījumu zemes novērošanas programmas Copernicus ieviešanā Latvijā un var attīstīt unikālu kompetenci, kas saistīta ar satelītu datu simulēšanu un attiecīgu algoritmu izstrādi. 2014.gada laikā arī citu projektu aptvertās tematikas var tikt īstenotas kādā citā EKA dalībvalstī, līdz ar to visu iesniegto projektu lietderība un aktualitāte 2014.gada nogalē būs jāpārskata.
Vienlaikus Latvijai nepagarinot hartas parakstīšanas termiņu, nākamgad tai EKA būtu jāiemaksā teju miljonus latu. Pēc EKA eksperta prognozēm, 2014.gada ekonomiskajos apstākļos Latvijas iemaksas EKA varētu sasniegt 1,350 miljonus eiro jeb 948 7851 latus. Pēc tam gada maksājuma summa varētu pieaugt par aptuveni 50 000 eiro jeb 35 140 latiem. Latvijai pirmais maksājums saskaņā ar parakstīto līgumu jāpārskaita 2014.gada 31.martā. Savukārt nākamajos gados maksājumi jāveic trīs reizes gadā februārī, jūnijā un oktobrī, summu sadalot trīs daļās.
Tāpat IZM sadarbības nodrošināšanai ar EKA nepieciešamas papildu divas štata vietas. Gadā darbinieku algošanai vajadzētu 16 478 latus. Līdz ar to kopējais paredzamais finansējuma apmērs līguma izpildei no 2014. līdz 2018.gadam ir vairāk nekā 5,17 miljoni latu.
2015.gada budžetā sadarbībai ar EKA nepieciešamais finansējums pēc premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) ierosinājuma tiks iekļauts IZM jaunajās politikas iniciatīvās kā pirmā prioritāte.
Jau ziņots, ka oktobra vidū valdība nespēja rast risinājumu Latvijas sadarbībai ar EKA. Finanšu ministrija valdības sēdē bija norādījusi, ka brīvu līdzekļu dalībai EKA tai nav, tādēļ teju miljonu latu lielais finansējums jāmeklē IZM budžetā. Savukārt izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) tolaik teica, ka IZM šādā gadījumā nāktos šķirties vai nu no pedagogu algām paredzētā finansējuma vai jau no tā mazā finansējuma zinātnei.
Diena jau vēstīja, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība draudošo sadarbības pārtrūkšanu ar EKA raksturoja kā kārtējo kaunu Eiropas priekšā.