Aptaujājot koalīciju veidojošo partiju pārstāvjus, tika noskaidrots, ka JKP ir no pārējiem koalīcijas partneriem atšķirīgs redzējums par izmaiņām nodokļu sistēmā. JKP ieskatā, no nākamā gada neapliekamais minimums būtu ceļams līdz 500 eiro, turpretī pārējie koalīcijas partneri šo piedāvājumu vērtē kā fiskāli pārāk ietilpīgu - 2021.gada budžetā tas prasītu papildus 120 miljonus eiro, kas apgrūtinātu izpildīt tādas apņemšanās kā, piemēram, algu celšana mediķiem un pedagogiem. Koalīcijas partneri esot gatavi diskutēt par mērenāku neapliekamā minimuma celšanu no nākamā gada. JKP šis bija viens no priekšvēlēšanu solījumiem programmā "3x500", kuras nepildīšanu partijai mēdz pārmest opozīcijas politiķi.
JKP politiķis Gatis Eglītis atzina, ka sarunas par nodokļu reformu ir aprimušas. Viņš atgādināja, ka koalīcija ir konceptuāli vienojusies par nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozarei. "Par to tā kā nav iebildumu, ka vajag vairāk naudas veselībai. Bet mums nepatīk tā pieeja, ka no nodokļu reformas darba, ko mēs veicām jau kopš pagājušās vasaras, nekas gandrīz netiek virzīts tālāk, izņemot veselību un minimālās sociālās iemaksas," pauda Eglītis, uzsverot, ka Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadītajā darba grupā runāts tostarp par neapliekamo minimumu.
Eglītis uzskata, ka nepaliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro ļautu pasargāt iedzīvotājus, kuri strādā alternatīvos nodokļu režīmos. "Mēs gribam, lai to atrisina nodokļu reformā, un tad varam sākt runāt par 2021.gada budžetu," teica politiķis. Viņu neapmierina FM nostāja jautājumā par neapliekamā minimuma celšanu, jo ministrija uzsverot, ka minētā summa esot pārāk liela un budžets to nevarot "pavilkt".
"Mēs redzam, ka tagad ir laba iespēja to darīt, jo Briseles uzraudzības pār budžetu tagad nav. Ja gribam salabot kaut ko budžetā, pirms atsākas stingra uzraudzība, tas jādara tagad un uzreiz pilnā apjomā. Izdarām to vienā reizē," teica politiķis. Eglītis pauda, ka JKP ļoti aktīvi piedalījusies visās sarunās, kas saistītas ar nodokļu reformu, taču, viņaprāt, arī citiem partneriem būtu jāspēj uzklausīt to, kas ir svarīgi JKP.
Arī no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sacītā izriet, ka darbs pie nodokļu reformas faktiski apstājies JKP piedāvātās neapliekamā minimuma kāpināšanas dēļ. Viņš norādīja, ka, reaģējot uz situāciju, kas saistīta ar nepieciešamo finansējumu pedagogiem un veselības nozarē strādājošajiem, kā arī nepieciešamību nodrošināt sociālo aizsardzību personām, kuras strādā alternatīvos nodokļu režīmos, tika piedāvāts diskutēt par darbaspēka nodokļa un sociālo iemaksu pārdali, lai izveidotu stabilu finansējumu veselības nozarei, nepalielinot nodokļu un sociālo iemaksu slogu. Otrs veids būtu vienkāršot septiņus esošos darba režīmus, nodrošinot to, ka darba devēji nedrīkstētu nodarbināt darba ņēmējus, nenodrošinot sociālo aizsardzību.
"Pašreizējā situācijā šis ir nolikts uz pauzes vai bremzēm, jo tiek diskutēts arī par kādām papildu prasībām. Līdz ar to sarunas patlaban ir gaidīšanas režīmā," skaidroja ministrs. Komentējot JKP prasību par neapliekamā minimuma apmēra celšanu, Reirs apgalvoja, ka tas budžetam "nav paceļami", jo viss finansiālais ieguvums, kas līdz šim radies, tiktu "novests uz nulli" un valstij nebūtu papildu līdzekļu finansēt veselības aprūpi bez nodokļu maksātāju loka paplašināšanas.
Arī Zakatistovs atzina, ka nodokļu izmaiņu sarunas ir iepauzētas JKP prasības dēļ no nākamā gada celt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Politiķis uzskata, ka tādējādi JKP ignorē valdības apņemšanos no nākamā gada celt algu mediķiem, pedagogiem un iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kā arī palielināt iztikas minimumu.
"Sajūta, ka JKP vīzija ir nodrošināt piena upes un ķīseļa krastus uz budžeta deficīta rēķina. Bet tas ir fiskāli bezatbildīgi. Cilvēku algas ir lielāka prioritāte nekā neapliekamā minimuma strauja celšana. Bet JKP ir iestājušies pozā," klāstīja KPV LV pārstāvis, piebilstot, ka JKP ierosinājuma fiskālā ietekme ir 120 miljoni eiro, tādējādi nākamā gada budžetā samazinot pieejamos līdzekļus citām vajadzībām.
Eglītis piekrita, ka neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro radīs ļoti lietu ietekmi uz valsts budžetu, tomēr, pēc viņa domām, līdz ar darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu cilvēkiem būs vairāk naudas, ko tērēt, tādējādi īstā ietekme ir mazāka par 100 miljoniem eiro. "Tagad ir laba iespēja, un arī citas valstis Eiropā atbalsta savu ekonomiku. Mums ir problēmas ar dāsnumu, piemēram, dīkstāves pabalsti nebija pienācīgā apjomā. Jā, būs lielāks budžeta deficīts 2021.gadā, taču algu jautājums būs atrisināts," teica Eglītis.
Zakatistovs norādīja, ka viņš nezina, kad varētu atsākties politiskās sarunas par izmaiņām nodokļos. Tāpat politiķis pieļāva, ka sarunas par izmaiņām nodokļos varētu notikt vienlaikus ar sarunām par 2021.gada budžetu, tomēr, pēc Zakatistova domām, šāds solis nebūtu pareizs, jo sarunas būtu dubultsmagas.
Deputāts Daniels Pavļuts (AP) nodokļu izmaiņu sarunu iepauzēšanu skaidroja ar to, ka visiem koalīcijas partneriem nav vienotas izpratnes par to, kā konstruktīvi risināt visiem svarīgus jautājumus.
"Mediķu un pedagogu algas, finansējums veselības aprūpes sistēmai, sociālās garantijas dažādos nodokļu režīmos strādājošajiem - tie ir koalīcijas un valdības risināmie jautājumi. Bet, tos risinot, ir jāatrod līdzsvars starp partiju ambīcijām un vajadzībām," izteicās Pavļuts.
Nacionālās apvienības politiķe Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) atzina, ka pēc vairākām sarunu reizēm, kuru laikā koalīcijas partneriem nav izdevies panākt kompromisus, procesu tika nolemts iepauzēt. Viņa gan saskata iespēju diskusiju turpināt, pievēršoties atsevišķi nodokļu atlaižu pārskatīšanai un atbalstot sociāli mazāk aizsargātus iedzīvotājus.
Indriksone piekrita, ka patlaban vieglākas fiskālās disciplīnas dēļ varētu mēģināt kāpināt neapliekamo minimumu, to gan nedarot tik strauji. Ņemot vērā sarežģīto diskusiju procesu, Indriksone prognozē, ka arī sarunas par 2021.gada valsts budžetu nebūs vieglas. "Ja nespēsim vienoties par nodokļu izmaiņām, kā arī pedagogu un veselības aprūpes darbinieku atalgojumu, tad budžeta sarunas būs vēl smagākas," sacīja politiķe, uzsverot, ka politiķi apzinās un grib risināt mediķu algu jautājumu.
Pavļuts ir pārliecināts, ka, lai arī patlaban sarunas par izmaiņām nodokļos ir iepauzētas, tās drīzumā atsāksies, jo, neatrisinot nodokļu jautājumu, grūtāk būs sākt sarunas par 2021.gada budžetu. Viņš atzina, ka izmaiņām nodokļos vajadzētu stāties spēkā 2021.gadā līdz ar jauno budžetu. "Budžeta kontekstā būtu labāk, ja nodokļu izmaiņas spēkā stātos 2021.gada janvārī, jo nodokļu izmaiņas varētu ietekmēt budžeta ietvaru," klāstīja Pavļuts.
Savukārt Zakatistovs piebilda, ka gadījumā, ja politiskās sarunas par izmaiņām nodokļos ievilksies un lēmumi tiks pieņemti pārāk vēlu, tad politiķis atbalstīs ideju, ka nodokļu izmaiņas stājas spēkā nevis ar janvāri, bet martu.
Eglītis piekrita, ka pieciem partneriem nav viegli vienoties par vienotu redzējumu, taču, viņaprāt, sākotnēji būtu jāvienojas par nodokļu reformu un tad - par budžetu. "To nevajadzētu tagad kopā jaukt," uzskata politiķis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) patlaban atturējās komentēt nodokļu izmaiņu sarunu gaitu.
Kā ziņots, valdība februārī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei", kurā bija ietverti valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojums Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.