"Es būtu gatava kandidēt uz šo amatu, jo šobrīd esmu vairāk pieredzējusi nekā 2006.gadā, kad tiku oficiāli izvirzīta. Toreiz man bija diplomāta darba pieredze, taču tagad esmu guvusi lielu pieredzi arī Latvijas iekšpolitikā un Eiropas politikā," sacīja Kalniete.
Politiķe norādīja, ka patlaban būtu īstais brīdis sākt runāt par Valsts prezidenta amata kandidātiem, tomēr Latvijā piekoptā prakse liecina, ka īstie kandidāti parādās vien īsi pirms izšķirošā balsojuma un tiek "izvilkti no zoodārza vai bankas seifiem".
"Neatceros, kad kāda koalīcija būtu bijusi pietiekami vienota, lai spētu vienoties par vienu kandidātu," sacīja Kalniete.
Jau ziņots, ka pašlaik tikai divi no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir oficiāli formulējuši savu nostāju par iespējamiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu un cīņa par šo augsto amatu varētu saasināties vēlāk, tajā iesaistoties vēl vairākiem kandidātiem.
Neoficiāli politikas kuluāros tiek pieminēti dažādi cilvēki, kuri varētu būt starp kandidātiem uz prezidenta amatu. Arī pirms oficiālā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) paziņojuma politiķi prognozēja, ka viens no šī politiskā spēka līderiem - Mārtiņš Bondars - vēlēsies iesaistīties šajā cīņā. Tāpat neoficiāli tiek pieļauts, ka arī vēl opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai varētu piedāvāt savu kandidātu - partijas vadītāju Ingunu Sudrabu.
Starp neoficiāli izskanējušiem vārdiem tiek pieminēti cilvēki, kurus parasti mēdz piesaukt kontekstā ar dažādiem augstajiem amatiem, piemēram, sarunās par iespējamo prezidenta amata kandidātu tiek minēts arī Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Iespējams, varētu tikt apspriesta arī eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atkārtota kandidēšana uz šo amatu.
Savukārt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līderi jau vairākkārt pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tomēr oficiāli lēmumi šajā jautājumā vēl nav pieņemti.
Spriežot pēc politiķu izteikumiem, pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pagaidām vēl neesot viennozīmīga deputātu vairākuma atbalsta. Visticamāk, Bērziņš, pieņemot savu lēmumu par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, ņems vērā to, vai šāds atbalsts būs. Tomēr pašlaik viņš vēl neesot mēģinājis noskaidrot, vai viņam ir parlamenta vairākuma atbalsts, neoficiāli atzīst politiķi.