Uz Saeimas vēlēšanām top Vislatvijas reģionālo partiju alianse

Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 57 politiskās partijas un partiju apvienības, taču lielākā daļa no tām ir sīkpartijas, kuru biedru skaits knapi pārsniedz nepieciešamos 200 cilvēkus. Latvijā ir tikai 7 partijas, kurās biedru skaits ir lielāks par tūkstoti. Tieši tādēļ, lai veicinātu politisko spēku konsolidāciju, pēdējos gados arvien biežāk uz vēlēšanām partijas veido partiju apvienības, atzīstot, ka mazajai Latvijai ir pārāk sadrumstaloti politiskie spēki. Prezidenta Valda Zatlera aicinājums atlaist Saeimu mainījis vairāku partiju nākotnes plānus, arī reģionu partijas. Bijusī Rīgas apriņķa novadu apvienība tagad nolēmusi paplašināt aktivitātes, pretendējot arī uz parlamentu. Nolemts veidot Vislatvijas reģionālo aliansi, kurā kā biedrus vai atbalstītājus aicina pieteikties visu mazo pašvaldību cilvēkus un vēlētāju apvienības un reģionālas partijas, jo tādējādi, kā uzskata viens no idejas autoriem – bijušais PLL biedrs Dainis Liepiņš, varēs panākt reģionu ietekmi galvaspilsētā. “Patiesībā to darām, lai mainītu politisko struktūru, kas šobrīd ir tāda, ka no augšas uz leju nolaižas pieņemts likums vai lēmums. Patiesībā nav diskusijas, augšas lēmumi tikai jāizpilda. Būtība ir mainīt, ka bez šādas diskusijas lēmums augšā nevar tikt pieņemts,” norāda D.Liepiņš.Vislatvijas reģionālo aliansi plāno dibināt jūlija vidū, kad tiks organizēts īpašs iepazīšanās forums. Jau tagad nosūtītas vēstules visu to pašvaldību vadītājiem, kas nepārstāv kādu no lielajām partijām. Pagaidām neviens oficiāli nav apstiprinājis, ka vēlētos iesaistīties aliansē, tomēr ideju atbalsta gandrīz visi. “Gribam vai negribam lielās partijas ir koncentrētas uz pilsētās un aizstāv to intereses. Tagad nobalso par sarakstu un nav līdzatbildības ne par pieņemtajiem lēmumiem, partijas saiknes ar konkrēto vietu nav. Līdz ar to, ja ir piesaiste pie konkrētas vietas, var pieprasīt atbildību gan par pieņemtajiem lēmumiem, gan arī izteikt savas vajadzības. Reģionu cilvēks apzināsies reģionu vajadzības,” pauž Viesītes novada domes vadītājs Juris Līcis. Atbalstu alinses izveidei izteikuši cilvēki no Salacgrīvas, Smiltenes un Jelgavas, Ozolniekiem, Liepājas un Mērsraga. Tomēr ar iestāšanos reģionu partijā viņi nesteidzas, jo reģionu partijai ir jāspēj atbrīvoties no tās vadītāja, atstādinātā Ādažu novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka ēnas, pret kuru notiek izmeklēšana par iespējamu pašvaldības mantas izšķērdēšanu. Par Reģionu partijas jauno vadītāju ceturtdien ievēlēts Babītes novada vadītājs Andrejs Ence. “Tagad jāgaida jāgaida reāls piedāvājums un programma partiju aliansei. Mēs gribam redzēt, kas tur notiek, vēl nav saprotams piedāvājums, ideja ir skaista. Vēsturē paskatoties, solīšana no Rīgas iesaistīt reģionu cilvēkus bijusi vienmēr, taču kur mēs esam? Laukos cilvēku vairs nav palicis pēc šīs saimniekošanas,” tā Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons.Jau iepriekš no vairākām lielajām partijām LPP/LC un Tautas partijas un Vienotības stājās ārā pašvaldību cilvēki un runāja par savu vietējo partiju izveidi. Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs atzīst, ka, veidojot vienu mazu, reģionālu partiju, tas valstij neko nedod. Tā būtu valstij pašiem savu ambīciju apmierināšana, nevis reāls spēks. Tādēļ viņš atbalsta ideju par reģionālo partiju aliansi. Tā apvienotos daudzas reģionālās partijas, kā piemēram, nesen izveidotā Vidzemes partija.“Ja runājam par Saiemu, nav vērts, viena maza Reģionu partija nekur netiks uz priekšu. Ja mums ir ko teikt Saeimas līmenī, tad spēki ir jāapvieno. Pamatā reģionu partijām izpratne un viedokļi ir vienādi. Man nav argumenta, kāpēc ne Vidzemes partija, kāpēc nevest sarunas Saeimas līmenī,” tā D. Straubergs. Reģionu partijā esošie saka, ka maz ticams, ka varēsim sadarboties ar Vidzemes partiju, jo tur cilvēki ir aizgājušie no Tautas partijas, kuri iemeso veco trekno gadu politiku. Babītes novada vadītājs Andrejs Ence: “Vidzemes partijai bija uzstādījums, ka viņi ies kopā ar kādu lielo partiju, taču mēs neesam tam gatavi. Katrai lielai partijai partijai velkas līdzi aste, negribam saistīt savus vārdus ar negācijām lielajām partijās.”Vairākas reģionālās partijas ir nolēmušas sadarboties ar Saeimā pārstāvētajām partijām, nevis pievienoties reģionālo partiju alisansei. Piemēram, partija Tukuma pilsētai un novadam un iepriekšējām vēlēšanām veidoja vienotu sarakstu ar Vienotību, jo, kā norāda Tukuma novada vadītājs Juris Šulcs, meģinājumi izveidot reģionālo partiju apvienību bijuši ne reizi vien, taču vienmēr izgājušies. “Reģionālām partijām vienojošais ir saimnieciskā darbība pašvaldībās. Kā to dara, ir ļoti dažādi viedokļi. Man zudusi cerība, ka tas ir iespējams. Pašvaldību vēlēšanās tik daudz necīnīsies, Saeimas vēlēsšanu posmā tās būs konkurentes tik un tā,” norāda Juris Šulcs.Latvijā ir rēgistrētas 57 politiskās partijas un partiju apvienības. Taču lielākā daļa ir sīkpartijas, kuru biedru skaits knapi pārsniedz nepieciešamos 200 cilvēkus. Latvijā ir 7 partijas, kurās biedru skaits pārsniedz tūkstoti. Tāpēc arvien biežāk partijas pirms vēlēšanām konsolidējas.