Kā šodien žurnālistiem pastāstīja LDDK finanšu eksperte Inese Olafsone, "problēma ir tajā, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmā un bēgļu profils absolūti nav skaidrs".
"Mēs jau varam izteikt vēlmes, kādus gribētu šos cilvēkus saņemt, taču to, kāds būs rezultāts, nevar paredzēt. Mēs esam veikuši anonīmu aptauju, un aptuveni puse - 30 uzņēmumi - norādījuši, ka ir gatavi piedāvāt vakantās vietas, pat gatavi apmācīt bēgļus," norādīja Olafsone, piebilstot, ka šie uzņēmumi bijuši gan no Rīgas, gan citām lielajām pilsētām.
Darba devējus arī satraucot tas, kāds būs valsts atbalsts attiecībā uz tulku nodrošināšanu. Tāpat darba devēji gribētu vismaz minimālu atbalstu tiem uzņēmumiem, kas ir gatavi bēgļus apmācīt biznesa vidē.
"Faktiski, skatoties uz darba tirgu, vairāk pieprasītas, protams, ir zemāk atalgotas darbavietas ar zemāku profesionalitāti, attiecīgi ir zemāks atalgojums, un tādēļ rodas jautājums, vai bēgļi būs ar mieru strādāt šo darbu. Tajā pašā laikā prognoze liecina, ka zemas kvalifikācijas darbiniekus ar laiku vajadzēs arvien mazāk," uzsvēra LDDK pārstāve.
Aptaujā gan izteikti piedāvājumi pieņemt darbā arī augstāka līmeņa speciālistus, taču tad vajadzētu būt prasībai pēc svešvalodu zināšanām. Tāpat viena no problēmām, ko uzrāda uzņēmēji, ir likuma ierobežojumi, proti, pastāv specialitātes, kurās bēgli problemātiski ņemt darbā, jo amata kategorijai ir nepieciešams attiecīgs valsts valodas zināšanu līmenis. "Tādēļ mēs rosinām pārskatīt sarakstus, kur nepieciešamas konkrētas prasības valodas zināšanām," piebilda Olafsone.
Ļoti iespējams, ka Latvijas pārstāvji, dodoties uz Itāliju un Grieķiju pie patvēruma meklētājiem, anketās lūgs uzrādīt arī darba pieredzi un izglītības līmeni.
Jau ziņots, ka šodien uz kārtējo sēdi sanāca Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Šodienas sēdē piedalījās pārstāvji no LDDK, Latvijas Pašvaldību savienības, Ropažu novada pašvaldības, kā arī no organizācijām Patvērums Drošā māja un Providus.
LETA jau ziņoja, ka nolūkā ieviest Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
Līdz 29.septembrim darba grupai būs jāsagatavo ziņojums par Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padome šonedēļ vienojās par 120 000 personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu divu gadu laikā. Šajā padomē netika lemts par pastāvīga mehānisma jeb kvotu ieviešanu.
Saskaņā ar padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.