Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Jānis Vanags. Viņš ir pārliecināts, ka pašreiz vēlēšanās noteicošais ir partijas maka biezums - "jo vairāk naudas politiskajam spēkam, jo plašāka un pārliecinošāka propagandas kampaņa tiek organizēta".
"Reklāmai ir milzīga ietekme uz vēlēšanu rezultātiem. Šobrīd demokrātiskā vara tiek gandrīz vai nopirkta, izmantojot reklāmas milzīgās iespējas uz svārstīgo vēlētāju rēķina," secinājis Vanags.
Līdz ar to būtu nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, skaidro Vanags. Pirmkārt, viņš piedāvā aizliegt politisko reklāmu/aģitāciju, proti, aizliegt reklamēties televīzijā, radio, izdot savas politiskās aģitācijas avīzes un reklamēties cita veida medijos. Vanags uzstāj, ka politiskā reklāma jāaizstāj tikai ar diskusiju formātu un personisku partiju biedru tikšanos ar vēlētājiem.
Šajā gadījumā medijiem būtu piešķirams valsts finansējums, ar kura palīdzību pēc valsts pasūtījuma noorganizētu šādas diskusijas ar visu sarakstu pārstāvju piedalīšanos neatkarīgi no provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, ko sniedz aptaujas.
Mediju pienākums, organizējot šādas diskusijas, būtu garantēt, ka tiek dota iespēja piedalīties visu politisko partiju sarakstu pārstāvjiem, kuri piedalās konkrētajās vēlēšanās. Tāpat valstij jāfinansē vienreizēja visu partiju programmu publicēšana kopējā vēlēšanu avīzē un jāizsūta tā uz katru reģistrēto privātpersonas adresi Latvijas valsts teritorijā. Vēlēšanu avīzes funkcija būtu informēt katru Latvijas valsts iedzīvotāju par katru politisko spēku, kas piedalās konkrētajās vēlēšanās. Avīzē tiktu publicēta katras partijas programma un kandidātu saraksts.
Otrkārt, būtu jāveic būtiski labojumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uzskata Vanags. Viņaprāt, esošo 0,71 eiro apmērā, kurus izmaksā reizi kalendārajā gadā par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, katrai partijai, kura ir pārvarējusi piecu procentu barjeru un līdz ar to iekļuvusi Saeimā, finansēšanai jāatstāj 0,20 eiro. Savukārt 0,51 eiro, kurus iegūtu, neizmaksājot partijām, jāvelta valsts finansētajai priekšvēlēšanu informatīvajai kampaņai Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Šī nauda jāizmanto priekšvēlēšanu debašu un priekšvēlēšanu politiskās avīzes izdošanai un piegādāšanai. Valsts finansējums, izmantojot 2012.gada vēlēšanu rezultātus, priekšvēlēšanu informatīvajai kampaņai veidotu 1 759 565,28 eiro, skaidroja Vanags.
Šī summa, viņaprāt, jāsadala trīs daļās dažādiem mediju veidiem. Vanags skaidroja, ka būtu jārīko konkurss, lai noskaidrotu vispiemērotāko pakalpojuma sniedzēju. No šīs summas 33% jāvelta priekšvēlēšanu avīzes izdošanas un izplatīšanas vajadzībām. 1% jāvelta radio diskusiju translāciju vajadzībām. Radio pamatuzdevums ir televīzijas debašu retranslācija, jo noorganizēt debates ar visu politisko spēku pārstāvju klātbūtni ir sarežģīti, pārliecināts Vanags.
Atlikušie 66% būtu jāvelta televīzijas debatēm. Finansējuma proporcijas būtu pārdalāmas, izvērtējot aktuālās informatīvās telpas tendences un citus apstākļus. Televīzijas debatēm būtu jāsākas ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanām un jānotiek katru svētdienas vakaru. Obligāts nosacījums būtu uzaicināt visu politisko spēku pārstāvjus, kas piedalās vēlēšanās, atkārtoti uzsvēra Vanags.
Viņš ir pārliecināts, ka ar šo valsts garantēto finansējumu un pašu mediju iniciatīvu pilnībā pietiktu, lai nodrošinātu pietiekošu informāciju par vēlēšanās pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
"Valsts finansēto debašu autortiesības pieder valstij, un tās ir tiesības retranslēt citiem medijiem. Valsts finansējums tiek piešķirts informatīvajām kampaņām tikai valsts valodā," pauda Vanags.
Iniciatīvas rezultātā tiktu mazināta reklāmas izteiktā ietekme uz svārstīgo vēlētāju, cer idejas autors. Tāpat pieaugtu vēlētāju daļa, kas, domājot un izmantojot savas spriestspējas, nevis ļaujoties profesionālās reklāmas pārliecināšanas spējām izdarīs savu izvēli. Vēl arī samazinātos partiju sponsoru ietekme uz politiskajiem procesiem valstī, un partijām būs vienādas iespējas uzrunāt vēlētāju, pārliecināts iniciatīvas iesniedzējs.