Iniciatīvu iesniedzis Sandis Kravalis, kurš norāda, ka slimnīcās ar SARS-CoV2 infekcijas vidēji smagu un smagu gaitu tiek stacionēti arvien vairāk pret Covid-19 nevakcinēti pacienti. Nokļūšana slimnīcā ar Covid-19, it īpaši intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļās, rada valstij milzīgus izdevumus.
Viņš atzīmē, ka ārstiem vēl joprojām nav ļoti iedarbīgu medikamentu vidēji smagas un smagas Covid-19 infekcijas ārstēšanai, tomēr jau vairāk nekā sešus mēnešus ir pieejama "ļoti iedarbīga profilakse" ar vakcīnām.
Vienas vakcīnas izmaksas esot līdz pat 300-400 reizēm mazākas nekā pacienta ārstēšana intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļā. Izmaksas, kas saistītas ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, patlaban sedz nodokļu maksātāji, informē Kravalis, vienlaikus akcentējot, ka vairāk nekā 97% no Covid-19 pacientiem, kas tiek uzņemti slimnīcās ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu, nav vakcinēti.
"Sabiedrības daļai, kura ir vakcinēta, nevajadzētu uzņemties citu izdarīto lēmumu sekas. Arī valstij nevajadzētu uzņemties segt apzināti nelīdzestīgu cilvēku radītās izmaksas," uzskata iniciatīvas iesniedzējs.
Pēc viņa domām, Saeimai ir likumiski jānostiprina, ka pandēmiju gadījumos pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas, šajā gadījumā ar Covid-19, ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām.
Pilngadīgās personas, izmantojot valsts nodrošinātās bezmaksas vakcīnas, lielā mērā var palīdzēt valstij izvairīties no šīm izmaksām un pasargāt sevi no smagas slimības gaitas un nāves, norāda Kravalis.
Parakstu vākšanas iniciators uzskata, ka cilvēkiem ir jāiemācās ne tikai cienīt dažādus viedokļus, bet arī atbildēt par savu viedokli un ar to neradīt apgrūtinājumus un papildus izmaksas ne citiem sabiedrības locekļiem, ne valstij.
Ar piedāvāto risinājumu tikšot samazināti valsts izdevumi, ko rada nevakcinētu cilvēku ārstēšana. Ja ārstēšanās izmaksas, kas būtu jāsedz pašiem pacientiem, kuri atteikušies no vakcinācijas, palielinās vakcinēto iedzīvotāju skaitu, būšot arī liels netiešais ieguvums.
"Nevajadzēs ieviest papildus ierobežojumus, bērni varēs plašāk apmeklēt skolu klātienē, slimnīcām un poliklīnikām nevajadzēs ierobežot pacientu pieņemšanas, nebūs jāaptur pakalpojumu sektora, tai skaitā kultūras, sporta, skaistumkopšanas, darbība, un daudz mazāk cietīs valsts ekonomika," akcentē Kravalis.
Iegūstot 10 000 iedzīvotāju parakstu, iniciatīvu plānots iesniegt izvērtēšanai parlamentā.