Iespējams, beidzot tam tiks dota zaļā gaisma, ja jautājums tiks iekļauts tuvākajā Saeimas sēdē. Tādā gadījumā objektu varēs sākt atjaunot šogad, lai, kā sola biedrības vadītājs Māris Gailis, tas vērtu durvis 2025. gadā.
Jau pērnā gada rudenī Saeima konceptuāli atbalstīja šā valsts nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai, kas apņēmusies piesaistīt privātos līdzekļus ēkas saglabāšanai, atjaunošanai un attīstīšanai. Vienlaikus plānots ieguldīt arī valsts un pašvaldības līdzekļus. Sabiedriskajai organizācijai, kā paredz likumprojekts, ēkas rekonstrukcija jāsāk trīs gadu laikā, bet jāpabeidz pēc desmit gadiem. Īpašums nav ne atsavināms, ne ieķīlājams. Ja RRVB beidz pastāvēt, tas nonāk atpakaļ valstij, konkrēti – Finanšu ministrijai. Tāpat likumprojektā paredzēti citi gadījumi, kādos nekustamais īpašums nododams atpakaļ valstij, piemēram, "ja netiek nodrošināta tā publiskā pieejamība un izmantošana kultūras un izglītības mērķiem, tai skaitā kā koncertu, teātra izrāžu, izstāžu, kultūras vērtību popularizēšanas un ar to saistītu izglītojošu pasākumu norises vietai". Tāpat noteikts, ka biedrībai tiek nodota kustamā manta, tai skaitā interjera priekšmeti. Savukārt biedrības saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai nekustamā īpašuma atjaunošanai, uzturēšanai, publiskai pieejamībai un izmantošanai kultūras un izglītības mērķiem.
Tiesa, tā kā tas ir jauns modelis, paredzēti arī pārejas perioda noteikumi. Pēc tam kad likums stājas spēkā, biedrībai jāiesniedz Kultūras ministrijā (KM) Vāgnera nama attīstības koncepcija, un tās izvērtēšanai KM dots triju mēnešu termiņš. Ja tā apstiprina koncepciju, tālāk tā nonāk Finanšu ministrijā, kurai tā jāizskata mēneša laikā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 14. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!