Attīstībai/Par! deputāti argumentēja, ka lielāks akcīzes nodoklis neveselīgajiem pārtikas produktiem samazina šādu preču patēriņu, tomēr apkopotie pētījumi un dati nedod tik viennozīmīgu pārliecību. Dānijas pieredze liecina, ka patēriņš nesamazinās, bet attiecīgo preču patērētāji atrod citus veidus, kā lētāk iegādāties saldinātos dzērienus. Savukārt Ungārijā ar nodokli aplikto neveselīgo pārtikas un dzērienu patēriņš samazinājās par 27%, bet Francijā aptuveni gada laikā saldināto dzērienu pārdošanas rādītāji kritās tikai par 3,3%.
Pagaidām nav skaidrs, kā plānotās izmaiņas akcīzes nodoklī saldajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem varētu samazināt šo preču patēriņu Latvijā un veicināt sabiedrības vēlmi izvēlēties patērēt veselīgākus dzērienus uzturā. Līdz ar to nav prognozējama ietekme uz valsts budžetu. Grozījumi stāsies spēkā 2022. gadā, un, veidojot nākamās vidēja termiņa nodokļu ieņēmumu prognozes, ietekme tiks izvērtēta, Dienai pauž Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.
Koks ar diviem galiem
Lai samazinātu saldināto dzērienu patēriņu, ir vajadzīgs kas vairāk par palielinātu nodokļu likmi, Dienai pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure. Aizliedzot vai ierobežojot ne tikai saldo dzērienu, bet neveselīgo pārtikas produktu lietošanu ar likumu palīdzību ir tikai viena no metodēm, kas viena pati par sevi neko nedos. "Nepieciešams sabiedrību informēt par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu, pakāpeniski arī ģimenēs nākamajām paaudzēm ir jāsāk ieaudzināt šādus principus," spriež Šure un piebilst, ka jau pašlaik daudzu produktu izstrādē tiek ievēroti veselīgā uztura principi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Dāvis
>:-)
ļuļa