Vaina nav piemineklī, bet interpretācijā

Jau ziņots, ka iniciatīva Par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu, kas ir savākusi vairāk nekā desmit tūkstošus balsu, jūnija vidū saņēmusi deputātu vairākuma atbalstu, lai kolektīvo iesniegumu nodotu izskatīšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes un Saeimas Ārlietu komisijā. Interesanti, bet Saeima ir saņēmusi vienlaikus divas iniciatīvas, un viena paredz demontēt pieminekli, savukārt otra – aizsargāt. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas iesniegumu Saeimas Mandātu komisija ir noraidījusi. Savukārt partijas Saskaņa pārstāvji pauduši sašutumu par to, ka šāds priekšlikums ir iekļauts parlamentārā dienaskārtībā, uzsverot, ka tas tiek darīts, lai novērstu sabiedrības uzmanību no vitāli svarīgāku jautājumu risināšanas, piemēram, nodokļu sistēmas vai veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas. 

Padomju varas simbols

Iniciatīvas autors uzsvēra, ka vairākumam sabiedrības piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem jeb tā dēvētais Uzvaras piemineklis saistās ar padomju okupācijas represijām, izsūtīšanu uz Sibīriju un mierīgo iedzīvotāju izvarošanu un slepkavošanu. "Diemžēl latviešiem šis piemineklis neasociējas ar atbrīvošanu no iebrucējiem, jo viens okupācijas režīms nomainīja otru," spriež Polis un piebilst, ka pie pieminekļa notiekošie 9. maija jeb "Uzvaras svētki ir sabiedrību šķeļoši, jo tajos notiek Krievijas propaganda, Sarkanās armijas slavēšana un dažādi administratīvie pārkāpumi". Iniciatīvas autors uzsver, ka līdzīgi pieminekļi ir demontēti ne tikai Polijā un Ukrainā, bet arī Liepājā, Limbažos un Jelgavā, nesaskaroties ar nekādām starptautiskām sankcijām: "Zināms, ka starp Latviju un Krieviju pastāv starpvalstu vienošanās, kuras 13. pants paredz savstarpēji memoriālo būvju aizsardzību, bet, vai Uzvaras piemineklis ir memoriāla būve, ir diskutabls jautājums."  

Partijas Saskaņa deputāts Edgars Kucins sēdes laikā skaidroja, ka vainot Uzvaras pieminekli pie tā, ka tas daļai sabiedrības raisa negatīvas asociācijas, būtu tas pats, kas "vainot Brīvības pieminekli pie tā, ka NATO karavīri iet tur čurāt". Jautāts, kāpēc demontēt tieši pieminekli Rīgā, nevis Liepājā vai Daugavpilī esošos padomju laika pieminekļus, Polis atbild, ka tas ir pamanāms, atrodas galvaspilsētā un sniedz nepareizus priekšstatus par Latviju ārzemju tūristiem. Atsaucoties uz citu bijušo padomju valstu pieredzi, Polis uzsver, ka būtisku kaitējumu ilgtermiņā šo valstu starptautiskajām attiecībām šādi lēmumi neesot nodarījuši. 

Vaina interpretācijā 

Gan Tieslietu, gan Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji norādīja, ka deviņdesmito gadu vidū noslēgtajā līgumu paketē starp Krieviju un Latviju ir uzsvērta memoriālo būvju un apbedījuma vietu aizsardzība.