Valodas pārbaudi bija iespējams kārtot no 11.aprīļa līdz 29.augustam.
Voroņenko skaidroja, ka uz valsts valodas pārbaudi bija reģistrējušies vairāk Krievijas pilsoņu nekā faktiski ieradās.
Kopumā valsts valodas pārbaudei reģistrējās 13 147 Krievijas pilsoņi. No tiem 8462 reģistrējās pirmajam pārbaudes posmam, bet 4685 - otrajam posmam.
Savukārt uz valsts valodas pārbaudi ieradās kopumā 11 301 Krievijas pilsoņi. No tiem 7383 ieradās uz pirmo posmu, bet 3918 - otro posmu.
Šobrīd atkārtotai pārbaudei pieteikusies 6501 persona.
Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas ar 2023.gada septembri ir zaudējušas spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.
Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, PMLP sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā. Ja pieteikums PMLP netika saņemts līdz 2023.gada 1.septembrim, pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 2023.gada 2.septembra, un Latvijas teritorija jāatstāj līdz 2023.gada 2.decembrim.
Kā informēja IeM, noslēdzoties valsts valodas prasmes pārbaudes pirmajam posmam, kas bija noteikts līdz 1.septembrim, ticis secināts, ka daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamajā zināšanu līmenī. No personām, kas valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja aprīlī un maijā, pārbaudi nenokārtoja ap 49% pretendentu, bet jūlijā un augustā - pat ap 80% pretendentu.
Valsts valodas pārbaudes izņēmumi paredz, ka pārbaudi nav jākārto personai, kura ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, kura apguvusi akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei. Pārbaudi arī nekārto personas, kas nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras ir sasniegušas 75 gadu vecumu.
No valsts valodas pārbaudes var tikt atbrīvoti tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta Ministru kabineta noteikumos "Par valsts valodas zināšanas apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi".