Pirmajās trīs darbadienās Latvijā vakcinēti aptuveni 32 645 cilvēki jeb vidēji dienā 10 882 cilvēki, kas atpaliek no augstākās vakcinēšanās aktivitātes pavasara beigās un vasaras sākumā, taču ir uz pusi augstāk nekā "klusajos" vasaras mēnešos.
Tomēr tie ir nedaudz zemāki par aizvadītajā nedēļā trīs darbadienu laikā veikto pošu daudzumu, jo tad tika savakcinēti 41 968 cilvēki, lai gan NVD statistika par pēdējām dienām vēl varētu mainīties uz pozitīvo pusi, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām ievada vienotajā datubāzē tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts - bieži tas tiek darīts pat ar vairāku dienu nobīdi.
Līdz šim visaugstākie vakcinēšanās rādītāji bijuši nedēļā no 24.maija, kad vidēji dienā tika vakcinēti ap 16 700 cilvēki. Savukārt vienā dienā vakcinēto skaita rekords līdz šim fiksēts 28.maijā, kad potes saņēma ap 24 700 cilvēki. No 10.maija četras nedēļas pēc kārtas Latvijā katru nedēļu tika vakcinēti vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet vasarā šie rādītāji samazinājās pat trīskārt.
Kopumā trešdien Latvijā pret Covid-19 vakcinēti 10 798, to skaitā 5591 saņēmuši pirmo poti no divām, 1954 - otro poti, bet 2623 sapotēti ar Johnson & Johnson (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
Vakar Latvijā vakcinēšanā pret Covid-19 iesaistījās 405 ārstniecības iestādes. Visaktīvākie potētāji bijuši Veselības centru apvienības, Veselības centra 4 un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mediķi, sapotējot attiecīgi 1493, 732 un 478 pacientus.
No visiem poti pret Covid-19 saņēmušajiem lielākā daļa bijuši cilvēki, kuri neietilpst nevienā prioritāri vakcinējamajā grupā. Sapotēti arī 2177 seniori vecumā virs 60 gadiem, 838 personas ar hroniskām slimībām un 444 ārstniecības personas.
Tāpat trešdien papildu poti jeb balstvakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 630 cilvēki. Tā dēvēto "trešo poti" pret Covid-19 Latvijā līdz šim varēja saņemt tikai cilvēki ar ļoti novājinātu veselību jeb imūnsupresijas pacienti. Savukārt no 6.oktobra vakcīnas papildu deva tiek piedāvāta arī iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem, veselības aprūpes nozares darbiniekiem un pieaugušiem sociālās aprūpes centru un pansionātu klientiem. Balstvakcināciju var veikt tad, kad būs pagājuši seši mēneši pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas.
No NVD datiem izriet, ka līdz trešdienai Latvijā veiktas jau 7005 balstvakcinācijas pret Covid-19.
Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 909 619 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 910 263 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 992 351 cilvēki. Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši AstraZeneca, Pfizer/BioNTech vai Moderna ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā vakcinēti 59,9% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 52,7% iedzīvotāju.
Savukārt, izdalot dažādas iedzīvotāju vecuma grupas, redzams, ka vakcinācijas procesu pabeiguši 61,7% Latvijas iedzīvotāju, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Šajos aprēķinos gan izmantoti citi aģentūrai LETA pieejamie CSP dati - par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2021.gada sākumā.
No šiem pašiem datiem redzams, ka vakcinācijas kursu noslēguši 60% Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 12 gadiem. Par 12 gadiem jaunākus cilvēkus Eiropas Savienībā (ES) pret Covid-19 pagaidām vēl nepotē.
Lietošanai ES līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca un J&J jeb Janssen.
Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.
Kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19 var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija - arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija - arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.