Vispārējās izglītības pamata un vidējās izglītības pakāpes skolotājiem no 2023.gada 1.janvāra viena skolēna vidējo mērķdotācijas apmērs tiks palielināts no 115 eiro līdz 127 eiro.
Ministrijā skaidroja, ka ierosinājuma galvenais mērķis ir sabalansēt skolotāju darba nedēļu, nodrošinot 65% un 35% darba slodzes sadalījumu. No 2023.gada 1.septembra rosināts pāriet no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, nodrošinot darba stundu attiecību starp kontaktstundām un darba stundām pārējo pienākumu veikšanai attiecīgi rekomendējoši 65% un ne mazāk kā 35%. Proporcionāli tiks palielināta skolotāju zemākā bruto algas likme no 900 eiro līdz 1080 eiro.
Pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra viena bērna vidējais mērķdotācijas apmērs tiks palielināts no 82 eiro līdz 90 eiro, bet samaksa par zemāko alga likmi tiks paaugstināta līdz 1070 eiro.
No 2023.gada 1.septembra slodzes sastāvu plānots noteikt 34 stundas nodarbību vadīšanai un sešas stundas citu pienākumu veikšanai.
Ņemot vērā, ka pašvaldības nodrošinās tos pašus principus, kādi tiek plānoti piecu līdz sešus gadus veco bērnu izglītībā, līdzvērtīgi arī pašvaldību budžetos jārēķinās ar papildu fiskālo ietekmi attiecībā uz pusotra līdz četru gadus veco bērnu pirmsskolas izglītību, atzīmē IZM.
Profesionālajā izglītībā paredzēta skolotāja slodzes sabalansēšana, vienlaikus saglabājot skolotāja tiesības izvēlēties darba slodzes apmēru, kas nepārsniedz Darba likumā noteikto kopējo darba slodzi nedēļā - 40 stundas. Virzība uz sabalansētu slodzi paredz nepieciešamību papildu finansējumam 11% apmērā salīdzinājumā ar šā gada profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas dotāciju.
Profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes sabalansēšanai plānots 11% finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 2022.gadam paredzēto finansējumu. IZM skaidro, ka tas ļaus šobrīd noteiktajā pedagogu darba slodzes proporcijā paredzētās divas stundas citu pienākumu veikšanai palielināt līdz četrām stundām.
Arī interešu izglītības pedagogu darba slodzes sabalansēšanai paredzēts 11% finansējuma pieaugums, nosakot pakāpenisku gatavošanās stundu palielinājumu.
Saņemot papildu finansējumu pedagogu darba samaksai, izglītības iestādē direktoram būs iespēja saglabāt skolotāja mēneša darba algas likmi esošajā apjomā un apmaksāt skolotājiem papildu stundas citu pienākumu veikšanai, kuri līdz šim nav bijuši apmaksāti. Tādējādi, pēc ministrijā minētā, skolotāji veiks tādu pašu darba apjomu kā līdz šim, bet saņems lielāku darba algu.
Ja skolotājs strādā likumā noteiktās maksimālās 40 darba stundas nedēļā, un viņa darba slodze nav sabalansēta, izglītības iestādes vadītājs var pieņemt darbā papildu skolotājus un nodrošināt pedagogiem sabalansētu slodzi. Tādā gadījumā skolotāji saņems darba samaksu esošajā apjomā vai lielāku, bet veiks mazāku darba apjomu. Taču, ja situācijās, kad skolotāji strādā maksimālās 40 darba stundu nedēļā, un viņu slodze nav sabalansēta, bet izglītības iestādes vadītājam nav iespējas pieņemt darbā papildu skolotājus, izglītības iestādes vadītājs var vienoties par esošās slodzes saglabāšanu skolotājam, taču paaugstināt mēneša darba algas likmi. Tādējādi skolotājs par esošo darba apjomu saņems lielāku darba algu, klāsta IZM.
Ministrija paredz palielināt finansējumu par 59 176 925 eiro 2023.gadā un par 60 256 516 eiro turpmāk ik gadu visām izglītības jomām, izņemot augstāko izglītību. Papildu finansējums tiks piešķirts ar mērķi novērst identificētos riskus pedagogu pārslodzei, atalgojot par citiem papildus veiktajiem pienākumiem, atzīmēja IZM.
Valdība sestdien atbalstīja arī IZM priekšlikumu par 3,7 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu digitālo platformu mācību materiālu pieejamību.
Tuvākajā laikā skolēniem un pedagogiem tiks nodrošināta iespēja izmantot digitālās mācību platformas "soma.lv", "maconis.lv" un "uzdevumi.lv". Savukārt vidējās izglītības posmā būs iespēja abonēt arī "letonika.lv", "Ebsco" vai "Britannica" resursus pētniecības un padziļinātā satura pieejamībai.
Līdz šā gada 1.decembrim ministrija arī izstrādās un iesniegs valdībā rīkojuma projektu par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, ievērojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktos darba samaksas pieauguma principus.
Jau ziņots, ka valdība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārstāvji piektdien, 16.septembrī, vienojās par kompromisu pedagogu darba apstākļu uzlabošanai, un plānotais pedagogu streiks tiks atcelts.
Balstoties uz panākto kompromisu, Ministru kabinets ārkārtas sēdē sestdien lēma par pedagogu atalgojuma grafika izstrādi 2023.-2025.gadam. Vēlāk valdībā izveidotais atalgojuma grafiks tiks izmantots vidēja termiņa budžeta plānošanai.