Likuma grozījumus atbalsta Latvijas Komercbanku asociācija, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Likumprojektā iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram, proti, fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētājs vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku.
Tiesa, ar likuma grozījumiem netiek ierobežota akcionāra dalība kredītiestādes padomē.
FM skaidroja, ka gadījumā, ja akcionārs, kuram kredītiestādē ir nozīmīgs līdzdalības apmērs, vienlaikus ir valdes loceklis vai ietilpst kredītiestāde augstākajā vadībā, tas nozīmē, ka padome nevar pilnīgi efektīvi veikt uzraudzības darbības, jo tad tai būtu jāuzrauga viens no īpašniekiem.
"Neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, vairāk disciplinē valdi," uzsvēra ministrijā.
FM citēja akadēmiskus pētījumus, kuros norādīts, ka kredītiestādes valdes locekļu un akcionāra loma dažādos apstākļos un dažāda biznesa modeļu kredītiestādēs vērtējama atšķirīgi, tomēr negatīvāk ietekmē tieši lielākas kredītiestādes, kurās šāds menedžments nav efektīvi uzraugāms, lai gan riska uzņemšanās apetīte var atšķirties atkarībā no apstākļiem. Arī Eiropas Savienības tiesu praksē ir atzīts, ka kredītiestāžu efektīva uzraudzība to iekšienē ir kritiski svarīga labai kredītiestāžu pārvaldībai.
Skaidrojot likuma grozījumu atbilstību Satversmei, FM norādīja, ka sabiedrības ieguvums no šāda ierobežojuma ir ievērojami lielāks par personām noteikto ierobežojumu, jo visai sabiedrībai ir svarīga tāda finanšu sektora pārvaldība, kas atbilst labākajai korporatīvās pārvaldības praksei. Lai nodrošinātu iegūto tiesību aizsardzību un, ņemot vērā faktu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir akceptējusi esošo valdes locekļu iecelšanu amatā, likumprojekts nosaka vispārēju izņēmumu tiem valdes locekļiem, kuri jau ir iecelti amatā.
Likumprojektā ietvertas arī prasības kredītiestāžu darbiniekiem. Patlaban likums neparedz iespēju kredītiestādei pašai noskaidrot pretendenta vai darbinieka sodāmības faktu, bet tā var prasīt darbiniekam saņemt izziņu no Sodu reģistra, taču šāda tās rīcība tieši neizriet no normatīvajiem aktiem, tādēļ to var apstrīdēt no datu apstrādes tiesiskuma viedokļa. FM rosina noteikt nodarbinātības ierobežojumu visiem kredītiestāžu darbiniekiem, kuru amata pienākumi tieši saistīti ar kredītiestādes sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja šīs personas ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, kā arī tad, ja šīm personām ir maksātnespējas process vai no tā nav pagājis viens gads.