Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz precizēt stipendiju piešķiršanas kritērijus, stipendijas piešķiršanas mērķi, stipendiju piešķiršanas kārtību, kā arī stipendijas apmēru.
IZM skaidro, ka grozījumu mērķis ir sekmēt izglītojamo motivāciju paaugstināt mācību rezultātus, aktīvi piedalīties profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicināt izglītojamo intelektuālo spēju attīstību un izglītības pieejamību, kas sekmē kvalitatīvāk apgūt izvēlēto profesionālās izglītības programmu un izvēlēto profesiju tautsaimniecības attīstībai svarīgās nozarēs, tai skaitā nozarēs, kurās sagaidāma lielākā darbaspēka nepietiekamība.
Vienlaikus IZM informē, ka attiecībā uz pašreiz spēkā esošo stipendiju piešķiršanas kārtību un kritērijiem konstatēts, ka tas ir pārāk vispārīgs, kas savukārt pieļauj iespēju dažādās profesionālās izglītības iestādēs noteikt atšķirīgus kritērijus stipendijas apmēra noteikšanai un tās piešķiršanai.
Pēc ministrijā sniegtās informācijas, šobrīd spēkā esošie noteikumi paredz, ka izglītojamie "var saņemt" stipendijas, taču skaidri nenosaka stipendiju nepiešķiršanas gadījumus. Līdz ar to arī tie izglītojamie, kuri neapmeklē profesionālās izglītības iestādi vai ir nesekmīgi, minimālo stipendiju turpina saņemt.
IZM skatījumā, tādējādi faktiski netiek sasniegts mērķis motivēt izglītojamo un nodrošināt, ka tiek iegūta atbilstoša profesionālā izglītība.
Tāpat ministrijā uzsver, ka uz atsevišķām minētajām neprecizitātēm ir norādījusi arī Valsts kontrole savā 2019.gada 8.aprīļa revīzijas ziņojumā, kā arī minimālās stipendijas apmērs profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem neesot pārskatīts kopš 2006.gada 4.aprīļa.
Attiecīgi IZM izstrādātie grozījumi noteikumos nosaka konkrētus gadījumus, kad izglītojamais saņem un nesaņem minimālo stipendiju. Paredzēts, ka minimālo ikmēneša stipendiju izglītojamam nosaka jebkurā no noteikumu projektā minētajiem gadījumiem, tostarp, kad izglītojamais ne vairāk kā vienā mācību priekšmetā, modulī vai praksē vidējā mēneša, semestra vai galīgajā vērtējumā ir saņēmis vērtējumu zemāku par "gandrīz viduvēji", "neieskaitīts" vai ieguvis apzīmējumu "nav vērtējuma".
Atbilstoši grozījumos paredzētajam izglītojamam minimālo ikmēneša stipendiju nepiešķir, ja izglītojamā saņemto vērtējumu, apzīmējumu "nav vērtējuma", neattaisnoti kavēto mācību stundu skaits vai izglītojamam profesionālās izglītības iestādes vadītāja izteikto rakstisko brīdinājumu vai rājienu skaits ir lielāks nekā noteikumos noteikts.
Minētā norma ļaus izslēgt situāciju, ka izglītojamais nemācās un neapmeklē mācību stundas profesionālās izglītības iestādē, bet saņem minimālo ikmēneša stipendiju, uzskata IZM.
Vienlaikus ministrijā uzsver, ka šodien atbalstītie grozījumi precizē normas, nosakot, ka paaugstinātu stipendiju piešķir izglītojamam, ja izglītojamais mācību priekšmetos, moduļos vai praksē mēneša vidējā, semestra vai galīgajā vērtējumā ir saņēmis vērtējumu vismaz "gandrīz viduvēji" un viņam nav izteikts profesionālās izglītības iestādes vadītāja rakstisks brīdinājums vai rājiens par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem mēnesī.
Plānots, ka paaugstinātu stipendiju piešķirs arī, ja izglītojamais ir aktīvs profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, tai skaitā piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs, profesionālajos konkursos, sporta sacensībās un citos pasākumos valstī un ārpus valsts robežām, bet pie nosacījuma, ka izglītojamais mācību priekšmetos, modulī vai praksē mēneša vidējā, semestra vai galīgajā vērtējumā ir saņēmis vērtējumu vismaz "gandrīz viduvēji" vai "ieskaitīts" un viņam nav mēnesī izteikts rakstisks brīdinājums vai rājiens par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem.
Tomēr konkrētus nosacījumus, kas ir par pamatu paaugstinātas stipendijas piešķiršanai par aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, kā arī to izpildi un paaugstinātas stipendijas apmēru atbilstoši mācību rezultātiem un aktivitātei izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē noteiks katra profesionālā izglītības iestāde savā iekšējā normatīvajā aktā - stipendiju piešķiršanas nolikumā, skaidro IZM.
Vienlaikus IZM norāda, ka nereti šī stipendija pilda ne tikai mācīties motivējošo funkciju, bet bieži vien ir sociālā atbalsta mehānisms, lai izglītojamais mācītos un iegūtu profesiju, tāpēc plānots paaugstināt minimālo ikmēneša stipendiju no 10 eiro uz 15 eiro.
Tas esot saistīts ar minimālās ikmēneša stipendijas noteikto apmēru iepriekš īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" ietvaros, kur zemākais piešķiramās mērķstipendijas apmērs vienam profesionālās izglītības iestādes pirmā kursa izglītojamam tika noteikts no 14,23 eiro mēnesī.
Papildus atbalstītie grozījumi arī paredz iespēju piešķirt vienreizēju stipendiju sekmīgam izglītojamam profesionālās izglītības iegūšanai nepieciešamo izdevumu, par kuriem nav paredzēts pabalsts saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto, segšanai.
IZM norāda, ka, tie varētu būt izdevumi, kas saistīti, piemēram, ar individuālo mācību piederumu iegādi, izmaksu segšanu, nokļūšanai uz un no izglītības iestādes un tamlīdzīgi.
Tāpat tika precizēts, ka gan vienreizējās stipendijas apmērs, gan paaugstinātās ikmēneša stipendijas apmērs katrai no tām nepārsniedz 150 eiro.
Vienlaikus IZM akcentē, ka ņemot vērā, ka šie grozījumi attiecas uz vairākām nozaru ministrijām un pašvaldībām uz kuru budžetiem būs finansiāla ietekme, tie stāsies spēkā no 2021.gada 1.janvāra.
Ministrijā norāda, ka valsts budžetā plānotais finansējums stipendijām IZM, Kultūras ministrijai (KM), Veselības ministrijai (VM) un Zemkopības ministrijai (ZM) 2020.gadā ir 21 497 977 eiro, 2021.gadā - 21 497 977 eiro, kā arī 2022.gadā - 21 497 977 eiro.
Valsts budžetā plānotais finansējums stipendijām sadalījumā pa ministrijām - VM - 582 467 eiro, ZM - 117 616 eiro, KM - 9 625 050 eiro un IZM - 11 172 844 eiro.
Savukārt pašvaldību budžetā plānotais finansējums 2020.gadā ir 298 515 eiro, 2021.gadā - 349 522 eiro un 2022.gadā - 348 418 eiro.