Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām. Valdībai paliks tiesības lemt par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aizsardzības ministrijas atalgojumam.
Pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu.
Valsts kancelejai uzdots sagatavot priekšlikumu nepieciešamajam regulējumam iekļaušanai 2025.gada valsts budžeta likumā vai budžeta likumprojektu paketē.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka 2023.gadā atalgojums publiskajā sektorā pieauga par 15,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu, bet 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu - par 14,6%.
Ašeradens skaidroja, ka, lai gan situācija ekonomikā ir skarba, tomēr šie ierobežojumi nenozīmē valdības izdevumu konsolidāciju, bet gan to pārgrupēšanu, lai rastu līdzekļus 2025.gada budžeta prioritātes - drošības - finansējumam.
Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka šis ierobežojums būtībā paredz augstāko valsts amatpersonu, kurām algas katru gadu tiek indeksētas, algu iesaldēšanu.
Ašeradens sacīja, ka publiskā sektora atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums attieksies uz 290 000 publiskajā sektorā strādājošajiem, taču Valsts kancelejai būs jāizveido sistēma, kā to risināt vienā vai otrā resorā.
"Būtībā mēs apturam darba samaksas pieaugumu valsts pārvaldē. Vēlētām amatpersonām tas ir signāls par darba samaksas iesaldēšanu," teica finanšu ministrs.
Tāpat valdība Valsts kancelejai uzdeva pārskatīt un sagatavot priekšlikumus par ilgstoši vakanto (vairāk par 12 mēnešiem) amata vietu samazināšanu, izņemot ilgstošā prombūtnē esošo.
Investīciju finansēšanai uzdots izvērtēt iespējas tās veikt Eiropas Savienības (ES) fondu pasākumu ietvaros, izņemot tieši ar militāro jomu saistītas. Nozaru ministriju priekšlikumus izvērtēs Finanšu ministrija.
Tāpat nolemts, ka 2025.gadā netiek palielināts kopējais amata vietu skaits publiskajā sektorā, tai skaitā ierobežojums attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, (tai skaitā pieklasificētām vispārējai valdībai), kam finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem. Valdībai paliek tiesības lemt par izņēmumiem.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu nozaru ministriju pieteiktajām drošības prioritātēm, nolemts atbalstīt ministriju izdevumu horizontālu samazināšanu.
Finanšu ministrijā skaidro, ka starptautiskajā budžeta plānošanas praksē tiek izmantota arī iepriekš saskaņotu fiskālo ierobežojumu izdevumu pārskatīšana, iekļaujot prasību, ka, veicot izdevumu pārskatīšanu, ir jānosaka minimālais ietaupījumu līmenis - ietaupījumu mērķis. Attiecīgi valdības vienojas par vienādu noteikto izdevumu samazinājuma zemāko vērtību, piemēram, 1% no kārtējiem izdevumiem, kuru jāsasniedz nozaru ministrijām.
Paredzēts, ka, samazinot izdevumus par 11%, ietaupīsies 50 miljoni eiro, par 16% - 75 miljoni eiro, bet par 22% - 100 miljoni eiro. Finanšu ministrija pēc valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu aktualizēšanas atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem aprēķinās izdevumu samazinājumu katrai ministrijai. Ministrijas atbilstoši noteiktajam samazinājuma apmēram veiks samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem.
Samazinājums neskartu Nacionālos bruņotos spēkus un neatkarīgās iestādes. Tiesa, neatkarīgās institūcijas tiks aicinātas sniegt priekšlikumus izdevumu samazināšanai.
Tāpat valdība uzdeva nozaru ministrijām pārskatīt valsts budžeta bāzēs 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam paredzēto finansējuma pieaugumu atsevišķiem pasākumiem, saglabājot turpmākajiem gadiem to 2024.gada līmenī.
Ministrijām uzdots iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijā par iespējamo finansējuma samazinājumu 2025.gadam un turpmāk, kā arī uzdots turpināt diskusiju par kompensējošiem pasākumiem (izdevumu samazinājumu un ieņēmumu palielinājumu), lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem.
Valdības diskusijas par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem turpināsies un gala lēmuma pieņemšana tiek plānota turpmākajās Ministru kabineta sēdēs.