Ekonomikas ministrijas izstrādātā Latvijas nacionālā pozīcija ir ierobežotas pieejamības dokuments.
Baltijas valstu premjerministri 2018.gada 17.decembrī Viļņā vienojās paturēt kopīgu laika joslu, kad Eiropas Savienība (ES) atteiksies no sezonālās pulksteņa rādītāju pagriešanas divreiz gadā.
"Ar kolēģiem nolēmām Baltijas valstīs saglabāt vienotu laika joslu arī nākotnē," Lietuvas valdības vadītājs Sauļus Skvernelis sacījis žurnālistiem pēc Baltijas Ministru padomes sanāksmes, kurā piedalījās arī bijušais Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.
Tomēr premjeri pagaidām nav paziņojuši, kādu kopīgo laiku Latvija, Lietuva un Igaunija izraudzītos - vasaras vai ziemas.
Kā norādījis Igaunijas valdības vadītājs, viņa valsts gribētu, lai par kopīgu laika joslu tiek panākta vienošanās arī ar Somiju. "Mūsu intereses būtu apmierinātas, ja arī Somija izraudzītos tādu pašu laika režīmu, bet tas vēl nav panākts," viņš sacījis.
Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pērn augustā pavēstīja, ka EK ierosinās atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties, vai pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā.
Pagājušā gada oktobra beigās ES dalībvalstu transporta ministri apspriedē Grācā izteicās, ka nav reāli atcelt sezonālo laika maiņu jau nākamgad. Igaunijas un Lietuvas transporta ministri tobrīd pauda entuziasmu par atteikšanos no laika maiņas, bet pārējo valstu ministri bija piesardzīgāki, brīdinot, ka tas var izvērsties "dažādu laika zonu savārstījumā".
Igaunijas izšķiršanos apgrūtina apstāklis, ka tās ziemeļu kaimiņvalsts Somija labprāt paliktu pie ziemas laika, kamēr Latvija un Lietuva drīzāk izvēlētos vasaras laiku, lai gan visas valstis atrodas vienā laika joslā. Tiesa gan, nesen veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka arī lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju vēlas, lai viņu valsts paliktu pie vasaras laika.
VVZ