Ārlietu ministrija šo valdības lēmumu jau ir apsveikusi.
Valdība arī jau uzdevusi Tieslietu un Iekšlietu ministrijai apmācīt savus darbiniekus, jo tiesa norādīja, ka nav problēma ar normatīvo regulējumu, bet tā piemērošanu konkrētajā gadījumā, vēsta aģentūra LETA.
Savukārt Ārlietu ministrija, apsveicot valdības lēmumu Naglas lietā, vienlaikus portālam Diena.lv norādīja - vērtējot pērnā un šā gada sākuma sūdzību statistiku ECT, var secināt, ka no Latvijas nemainīgi daudz tiek saņemtas sūdzības par tiesību uz taisnīgu tiesas procesu iespējamiem pārkāpumiem, valsts amatpersonu iespējamo vardarbību un tās izmeklēšanas efektivitāti, kā arī apstākļiem brīvības atņemšanas vietās.
2012.gadā ECT ir nosūtījusi Latvijai komentāru sniegšanai vairākas sūdzības par tiesībsargājošo institūciju veikto darbību - piemēram, kratīšana, telefonsarunu noklausīšanās - pamatotību un atbilstību tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves, kā arī mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Tāpat pērn un šogad ir parādījušies daudzi jauni, iepriekš sūdzībās neapskatīti, aspekti, piemēram, rīcībspēja, medicīniskā aprūpe ieslodzījumā, operatīvā darbība, valsts amatpersonu iespējami pieļauto likumpārkāpumu izmeklēšana, norāda ĀM.
Tas liecina par to, ka ECT judikatūra lietās pret Latviju turpina attīstīties un skar arvien plašāku iespējamo problēmjautājumu loku gan saistībā ar nacionālo tiesisko regulējumi, gan ar pastāvošo praksi, uzsver ministrija.
Jau vēstīts, ka Nagla ECT vērsās, sūdzoties par viņas mājā 2010.gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Nagla par noplūdi sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra Latvijas Televīzijas raidījumā. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas.
Šā gada 16.jūlijā ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai.
Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro jeb 35 140 latu morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro jeb 7028 latu apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro jeb 7028 latu tiesāšanās izdevumu kompensāciju.