Pašreiz spēkā esošais likums ir novecojis – tas pieņemts 1991.gadā, jau Augstākās padomes darba laikā, un tajā iekļautās normas neatspoguļo mūsdienu situāciju mediju tirgū, kā arī Eiropas Padomes direktīvu prasības audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, vēstulē valdībai uzsvērusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Komisijas vadītāja Ingrīda Circene aģentūrai BNS sacīja, ka pašlaik Saeimā esošajos grozījumos atbalstīti priekšlikumi saistībā ar mediju īpašnieku neatkarību, redaktoru neatkarību, mainoties īpašniekiem, kā arī ierosinājums, ka interneta portālus var reģistrēt kā masu medijus. Pašlaik likumprojekts Saeimā pieņemts otrajā lasījumā, bet vēl tas jāskata trešajā galīgajā lasījumā.
Taču tā kā likums ir novecojis, komisija lūdza valdību izstrādāt jaunu likumprojektu. "Ne mums tādu resursu, turklāt mums ir atlaistas Saeimas statuss," pamatoja Circene.
Reaģējot uz Saeimas komisijas vēstuli, Tieslietu ministrija sagatavojusi atbildes rakstu. Tajā valdība apņēmusies izveidot darba grupu, kas sagatavos jaunu likumprojektu. Komisija lūgusi darba grupā iekļaut pārstāvjus ne vien no ministrijām, bet arī Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas komisijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un citām ieinteresētajām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.