Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts - IIN vai VSAI - tiktu ņemts vērā.
Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.
Kā norāda VM, abu modeļu realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5% apmērā no IKP, pēc "Valdības rīcības plāna 2014" vēlākais līdz 2020.gadam. Šogad veselības aprūpei atvēlēts 3,1% no IKP, turklāt salīdzinājumā ar 2012.gadu tas sarucis par 0,4%.
Ministru kabineta komitejas sēdē izvērtās diskusija par to, kurām personām tiks nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpe, jo iebildumi bija par to, ka ārpus šī loka ir cilvēki, kas maksā patentmaksas un gūst ienākumus no dividendēm.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) piekrita šiem iebildumiem, norādot - ja jau reiz valdība ir legāli atvieglotos nodokļu režīmus pieņēmusi, tad nav pamata, ka šiem cilvēkiem tiek atteikti veselības aprūpes pakalpojumi.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) atgādināja, ka nav pareizi apgalvot, ka cilvēki nesaņems primāro medicīnisko palīdzību, kas ir neatliekama. Turklāt iedzīvotāji saņemšot pat vairāk, nekā ir noteikts Satversmē. "Nevajag maldināt klātesošos, ka tiek radīts apdraudējums cilvēka veselībai," strikta bija ministre.
Noslēdzot diskusijas par šo koncepciju, premjers uzdeva līdz valdības sēdei izpētīt Lietuvas un Igaunijas pieredzi, bet sadarbībā ar Finanšu ministriju Veselības ministrijai ir jāizpēta, kas ir veselības nodokļa objekts Lietuvā.
Saskaņošanas procesā VM ir saņēmusi virkni iebildumu par plānotajām izmaiņām. Visvairāk pretenziju izteikusi Finanšu ministrija (FM) un Labklājības ministrija (LM).
FM iebildumi pamatā saistīti ar VM papildu līdzekļu pieprasījumiem. "Uzskatām, ka nepieciešams finansējuma apmērs veselības aprūpes nodrošināšanai, izvērtējot reālas vajadzības un pamatojot to ar detalizētiem aprēķiniem, bet nevis matemātiski nosakot to kā procentu no IKP," savā atzinumā norādījusi FM. FM uzskata, ka šī koncepcija jāskata divās daļās, proti, viena daļa skar veselības obligātas apdrošināšanas koncepta ieviešanu, bet otrā daļa - papildu budžeta līdzekļu pieprasījumi.
Tāpat FM uzskata, ka nebūtu lietderīgi veidot jaunu speciālo budžetu, kāds paredzēts otrā VM piedāvātā modeļa variantā. Vienlaikus norādīts uz vairākiem jautājumiem, kas iztrūkst projektā, tostarp, detalizēti aprēķini, norādot personu skaitu un izmaksas sadalījumā pa iedzīvotāju kategorijām.
Savukārt LM ieskatā, neviens no piedāvātajiem modeļiem nerisinās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu jautājumu no pieejamības iedzīvotājiem viedokļa. LM norāda, ka pagaidām nav sniegti pierādījumi, ka, ieviešot jauno sistēmu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pieaugs. "Apgalvojums, ka lielāks finansējums veselības aprūpei uzlabo pakalpojumu pieejamību, nešķiet pietiekami pamatots," uzsver LM.
Tāpat LM savā atzinumā norādījusi, ka pacientu iemaksas saglabāsies tikpat augstas kā līdz šim, valsts apmaksātās pakalpojumu klāsts netiks palielināts un pakalpojumu reģionālā pieejamība tā arī paliks nevienlīdzīga. Arī LM lūdz novērst vairākas neskaidrības projektā, tostarp izvērtēt sekas, kas radīsies ieviešot jauno finansēšanas modeli.
Veikt precizējumus lūdz arī Tieslietu ministrija (TM). TM ieskatā, koncepcijas projektā ietvertā informācija nesniedz skaidru priekšstatu par to, ka paredzētais ierobežojums kalpo leģitīmam mērķim un ka ierobežojums ir samērīgs.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija kopumā atbalsta koncepcijas projektu pie nosacījuma, ja tiek palielināts pilna laika studentu, kuriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpe, vecums no 18 līdz 30 gadiem un personu, kuras iegūst profesionālo izglītību, vecums no 18 līdz 25 gadiem.
Iebildumus izteikusi arī Ekonomikas ministrija, norādot, ka projektā piedāvātā otrā modeļa īstenošanas mehānismi un tehniskās iespējas ir nekonkrētas.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski iebilst pret koncepcijas otro modeli un uzskata, ka tas nav atbalstāms.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija ieskatā daudz lietderīgāk veselības finansējuma sakārtošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai būtu ieviest fiksētu veselības maksājumu, vienlaikus samazinot algas nodokli par pieciem procentpunktiem.
Uz neprecizitātēm norādījušas arī Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.