Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Valdība universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūras attīstībai sadala 174 miljonus eiro

Valdība otrdien atbalstīja programmu Izaugsme un nodarbinātība, kuras mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Šajā projektā nākamajos gados kopumā slimnīcu infrastruktūru attīstībai būs pieejami 194,3 miljoni eiro, no kuriem 174 miljoni eiro paredzēti lielajām slimnīcām.

No šiem 174 miljoniem eiro vairāk nekā puse jeb 91,06 miljoni eiro tiek paredzēti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Savukārt 82,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt 12 reģionālajām un terciārā līmeņa slimnīcām.

Tā, piemēram, infrastruktūras uzlabošanai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā paredzēts finansējums 17,8 miljonu eiro apmērā, bet Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā - 11,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt, piemēram, Liepājas reģionālajai slimnīcai paredzēts piešķirt 14,2 miljonus eiro infrastruktūras uzlabošanai, bet Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai - 9,8 miljonus eiro.

Tāpat 1,78 miljoni eiro paredzēti Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, 1,17 miljoni eiro - Rīgas Dzemdību namam, 1,78 miljoni eiro - Nacionālais rehabilitācijas centram Vaivari, bet 7,17 miljoni eiro paredzēti Daugavpils reģionālā slimnīcai

Šādu finansējuma sadalījumu paredz valdībā izskatītais informatīvais ziņojums Par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu.

Veselības ministrija (VM), veidojot ārstniecības iestāžu kartējumu, plāno slimnīcas sadalīt četros līmeņos. Pirmajā līmenī būtu ārstniecības iestādes, kurās nodrošina plānveida pacientu uzņemšanu un hronisku pacientu aprūpi. Pacientus uz šādām slimnīcām nosūtītu ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu. Pirmā līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai 24 stundas diennaktī būtu pieejami arī vairāki izmeklējumi un analīzes, kā arī šajās slimnīcās būtu pieejams steidzamās medicīniskās palīdzības punkts.

Otrā līmeņa slimnīcās iedzīvotājiem būtu nodrošināta diennakts neatliekamā palīdzība. Tāpat otrā līmeņa slimnīcas nodrošinātu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus plānveida un akūtajiem pacientiem, nepieciešamības gadījumos nodrošinot pasākumus pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespēja pārvest pacientu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Šāda līmeņa slimnīcā neatliekamo palīdzību iedzīvotājiem 24 stundas diennaktī nodrošinās pieci speciālisti - ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, pediatrs, internists. Vajadzības gadījumā pacientus šāda līmeņa ārstniecības iestādē ātrajai palīdzībai jāspēj nogādāt stundas laikā.

Trešā līmeņa slimnīcās iekļauti visi iepriekšējo līmeņu pakalpojumi, kā arī tai jānodrošina insulta vienības darbību. Neatliekamo palīdzību visu diennakti trešā līmeņa slimnīcās nodrošinās astoņi speciālisti, kā arī gadījumā, ja slimnīcā nodrošina dzemdībpalīdzību vairāk nekā 1000 dzemdībās gadā, tad tajā obligāti jābūt nodrošinātam neonatologam. Tāpat slimnīcā jānodrošina dažāda veida izmeklējumu veikšana. Pacientus, kuriem nepieciešami šāda līmeņa slimnīcās sniegtie pakalpojumi, tur jānogādā pusotras stundas laikā.

VM gan izdalījusi arī trešā līmeņa slimnīcas, kuras specializējas kardioloģijā vai onkoloģijā. Trešā līmeņa slimnīcā ar specializāciju neatliekamo palīdzību sniegtu deviņi līdz desmit speciālisti dažādās jomās, kā arī ārstniecības iestādei jānodrošina dažādu veidu izmeklējumi. Pacientus, kuriem nepieciešami šāda līmeņa slimnīcās sniegtie pakalpojumi, tur no jebkuras vietas Latvijā jānogādā divu stundu laikā.

Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ir stacionārā ārstniecības iestāde, kura diennakti nodrošina pacientiem neatliekamos, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus, norāda VM. Kopumā šāda līmeņa slimnīcās neatliekamo palīdzību nodrošinātu desmit dažādu jomu speciālisti, kā arī šādas slimnīcās būtu pieejami dažāda veida izmeklējumi. Pacientus no jebkuras vietas Latvijā šādās visaugstākā līmeņa slimnīcās būtu jāspēj nogādāt trīs stundu laikā.

Arī ceturtā līmeņa slimnīcām paredzētas vairākas specializācijas, proti, pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā un rehabilitācijas profilā.

Tāpat ceturtā līmeņa slimnīca nodrošinās diploma un pēcdiploma apmācību medicīnas izglītībā un rezidentūras programmas īstenošanā un veiks zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā.

Pagaidām kartējums gan izstrādāts par trešā un ceturtā līmeņa slimnīcām. Šobrīd Latvijā pastāv trīs līmeņu slimnīcās. VM izstrādātajā kartējumā, tāpat kā līdz šim, pie augstākā līmeņa tiek pieskaitītas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes, Paula Stradiņa klīniskās universitātes un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas. Tomēr, ņemot vērā izveidotās specializācijas, pie ceturtā līmeņa slimnīcām tiks pieskaitītas arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari.

Savukārt pie trešā līmeņa slimnīcām ar specializāciju tiktu piesaistītas Liepājas, Daugavpils un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas. Savukārt pie parastajām trešā līmeņa slimnīcām tiktu pieskaitītas Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Visas šīs slimnīcas līdz šim tika uzskatītas par reģionālajām daudzprofila slimnīcām.

Kā norāda VM, analizējot ceturtā līmeņa universitāšu slimnīcu pakalpojumu sasniedzamību, trīs stundu sasniedzamība nodrošināta gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot Austrumlatgales teritoriju. Austrumlatgales teritorijā ceturtā līmeņa slimnīcu pakalpojumu pieejamību virs trīs stundām daļēji kompensēs Daugavpils reģionālā slimnīca, kas sniedz trešā līmeņa slimnīcas pakalpojumus ar specializāciju onkoloģija un kardioloģijā, uzskata ministrijā.

Savukārt trešā līmeņa slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pusotras stundas laikā ir nodrošināta gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot Alūksnes, Viļakas un Mērsraga novadu teritoriju daļu. Mērsraga novadā trešā līmeņa stacionāro pakalpojumu pieejamību virs 90 minūtēm daļēji kompensē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāle, savukārt stacionāro pakalpojumu pieejamību Alūksnes un Viļakas novadu teritorijās plānots risināt nacionālā politikas plānošanas dokumenta līmenī, kartējot otrā līmeņa stacionāro ārstniecības iestāžu kartējumu. Iepriekš ministrija plānoja, ka pirmā un otrā līmeņa slimnīcu kartējums tiks izstrādāts nākamā gada pirmajā pusē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas