V.Dombrovskis norādīja: ja netiks panākta vienošanās ar Reformu partiju un par 2% tiks mazināts Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN), kā to pašlaik nosaka likums, tad visām citām prioritātēm pieejamais finansējums būs aptuveni 56 līdz 57 miljoni latu.
Ja valdība apstiprinās Finanšu ministrijas piedāvājumu nemazināt IIN, bet celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, kā arī par 1% mazināt sociālās iemaksas darbiniekiem, tad fiskālā telpa pieaugs līdz 67 miljoniem latu.
V.Dombrovskis uzsvēra, ka likums par IIN mazināšanu ir uzskatāms par kļūdu un ticis pieņemts atrauti no budžeta, "tagad šī kļūda ir jālabo".
Ministru prezidents atzina, ka Finanšu ministrijas piedāvājums atšķirībā no IIN mazināšanas risina vairākus jautājumus. Vispirms jau tas nelabvēlīgi neietekmē pašvaldības, kurām IIN ir galvenais ienākumu avots. Tas mazina darbaspēka nodokļu slogu un mazina nevienlīdzību, jo lielākie ieguvēji būs tieši cilvēki ar nelielām algām. Turklāt tā ietekme uz budžetu ir par 26 miljoniem mazāka, salīdzinot ar IIN mazināšanu par 2%.
V.Dombrovskis arī uzsvēra, ja Reformu partija vēlas visu pieejamo finansējumu novirzīt darbaspēka nodokļu samazināšanai, tad tās ministriem vajadzētu atteikties no saviem prioritārajiem nozaru ministriju pieprasījumiem, taču "pagaidām šīs partijas ministri šādu vēlmi nav izteikuši".
Ministru prezidents par ļoti nekorektu nodēvēja Reformu partijas paziņojumu, kurā tā pārmet Vienotībai paštaisnumu un nevēlēšanos meklēt risinājumus budžeta ieņēmumu daļā. "Reformu partijai vajadzētu pavērtēt pašai savus darbus. Nevienlīdzības mazināšana līdz šim ir bijusi tieši Vienotības un Nacionālās apvienības prioritāte."
V.Dombrovskis paziņoja, ka diskusijas par nodokļiem turpināsies nākamās nedēļas valdības sēdē.
Attiecībā uz šodien pieņemtajiem lēmumiem V.Dombrovskis atzina, ka būtiskākie ir par mēnešalgu izlīdzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, īpaši tiem darbiniekiem, kuri saņem viszemāko atalgojumu. "Algu izlīdzināšanai nākamā gada budžetā ir novirzīti 5,6 miljoni latu, no kuriem vislielākais finansējums paredzēts Veselības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai. Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem algas vidēji pieaugs par 54 latiem mēnesī, sociālās aprūpes centra darbiniekiem – par 19 latiem. Lielāks pieaugums būs tieši darbiniekiem ar zemākām algām. Tā, piemēram, Valsts policijā jaunākā kārtības policista alga pieaugs par 40 latiem mēnesī," atzina valdības vadītājs.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 8.augustā, ministri sanāca uz ārkārtas valdības sēdi, kurā tika lemts par nākamā gada budžetu. Sēdē piedalījās arī sociālie partneri un tiesībsargs.
Kā vēstīts, ministrijas iesniegušas Finanšu ministrijai (FM) priekšlikumus par valsts budžeta ieņēmumu, tostarp nodokļu politikas izmaiņām. Priekšlikumi ceturtdien, 8.augustā, skatīti Ministru kabinetā, portālu Diena.lv informēja FM.