Līdz ar to Latvija gatavos atvainošanās vēstuli Itālijai "premjeru līmenī" un Ekonomikas ministrijas vai Ārlietu ministrijas uzdevums būs atvainoties Expo Milano 2015 rīkotājiem, klāstīja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Savukārt Kultūras ministrijai būs jāmeklē iespējas, lai, pēc premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) vārdiem, projektā strādājušie kultūras cilvēki "nebūtu uzmesti" un citos kultūras pasākumos varētu izmantot viņu veikumu, tostarp skaņdarbus, kā arī Latvijas paviljona koncepciju.
"Kad mēs iemācīsimies beidzot organizēt lielos projektus? (..) Šis ir ļoti nepatīkams lēmums," pēc lēmuma pieņemšanas izteicās Straujuma, par pozitīvu piemēru minot nule notikušos Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus.
Kaismīgas diskusijas par Latvijas dalību Expo ilga vairāk nekā stundu. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka līdz šim apmaksātos pasākumus dalībai Expo varētu izmantot citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros. Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka atlikušo trīs mēnešu laikā līdz izstādes sākumam nav iespējams kvalitatīvi sagatavoties, tāpēc turpināt šo neveiksmīgi vadīto procesu nav vēlams. Pēc viņas teiktā, kļūdas projekta vadībā skaidros ministrijā sāktajā dienesta izmeklēšanā.
Turpretī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs teica, ka lēmums pilnībā atsaukt dalību izstādē būs negatīvs valsts starptautiskajai reputācijai, divpusējām attiecībām ar Itāliju. Pasākums bijis plānots kopš 2013.gada - gan valsts tēls, gan Latvijas dalība šajā izstādē šajā laikā bijis reklamēts. Atsakoties no dalības Expo šajā gadā, būs grūtības piedalīties nākamajās izstādēs un tas noteikti kaitētu Latvijas simtgades svinību sagatavošanai.
Pildegovičs arī, runājot par negatīvajām sekām pēc dalības Expo atsaukšanas, pieminēja, ka pašlaik Itālijas karavīri NATO misijas ietvaros patrulē Baltijas gaisa telpā. Šī replika gan raisīja vairāku ministru sašutumu. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) teica, ka ar to Ārlietu ministrija pāršāvusi "pāri jebkurai strīpai", savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) aicināja šīs lietas nesaistīt.
Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) diskusijā piekrita, ka projekta ietvaros ir izveidota veiksmīga saturiskā koncepcija, kas neies zudumā projekta neīstenošanas gadījumā, bet tā ir izmantojama, piemēram, Latvijas simtgades svinībām.
Savukārt komandītsabiedrības Expo 2015, kas organizēja Latvijas dalību izstādē, pārstāvis Ģirts Majors klāstīja, ka kopš pagājuša gada pēdējiem mēnešiem viņi jutušies atstumti no lēmumu pieņemšanas un un iespējamu risinājumu meklēšanas saistībā ar dalību izstādē. Majors uzsvēra, ka sadārdzināto projektu ir iespējams īstenot bez papildu līdzekļu piesaistes, bet atsakoties no paviljona trešā stāva izbūves. Tādā gadījumā Šveices kompānija Adunic AG piedāvā paviljona būvniecības izmaksas samazināt par miljonu eiro - līdz aptuveni diviem miljoniem eiro.
Straujuma uzsvēra, ka nepieciešama atvainošanās iesaistītajām pusēm par neizdevušos projektu, kā arī jābūt pilnīgi skaidram, kas par to nesīs atbildību. Tāpat jābūt pilnīgi skaidram, "kā mēs kompensējam cilvēkiem ieguldīto darbu. Turklāt ļoti precīzi jānoskaidro vainas, kāpēc projekts ir nojucis, teica Straujuma.
Diskusiju laikā Straujuma vairākas reizes vaicāja, vai kādām institūcijām nebūtu iespējams pārņemt projekta sagatavošanu. Neviens uz to neatbildēja, tāpat kā par iespēju sarīkot Latvijas kultūras programmu Milānā kā sava veida kompensāciju par nepiedalīšanos izstādē, taču arī par to skaidras atbildes pašlaik nav. Tas izraisīja premjeres sašutumu.
"Kaut kā nevarīgi tas viss izskatās. To mēs nezinām, to mēs nevaram," viņa teica.
Starptautiskā izstāde Expo Milano 2015 notiks no 1.maija līdz 31.oktobrim Itālijas pilsētā Milānā. Valsts dalību šajā izstādē konkursa kārtībā uzticēja komandītsabiedrībai Expo 2015, kurā ietilpst SIA Positivus Event, SIA Made arhitekti, Rolands Pēterkops un SIA McCann Rīga. Latvijas paviljona arhitektoniskais un saturiskais risinājums izmaksātu teju 3,35 miljonus eiro.
Latvijas paviljona būvniecību World Expo par 3,1 miljonu eiro bija plānots uzticēt Šveices būvuzņēmumam Adunic AG, kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē World Expo. Taču līgums pagaidām nav noslēgts. Vēlāk Adunic AG paziņoja, ka būvnieks ir gatavs būvēt Latvijas paviljonu par diviem miljoniem eiro.
Pagājušajā nedēļā laikraksts Diena vēstīja, ka World Expo Latvijas dalības tāme ir nelietderīga un "uzpūsta" un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par "naudas pumpi" atsevišķiem uzņēmējiem. Komandītsabiedrība Expo 2015, kas atbildīga par Latvijas paviljona radošo darbu, šos pārmetumus nodēvēja par nepatiesiem un tendencioziem.