Tā kā Baltijas valstis ir pievienojušās Šengenas zonai, pārrobežu biznesam šķēršļu nav. Tiesa, neliela biznesa nianse gan jāņem vērā — pie automāta labāk nerunāt latviski — ja igauņi dzirdēs, ka esi no Latvijas, var sākt konfliktēt un aizliegt lietot savus automātus, jo par Latvijas pudelēm, tās pērkot vēl pilnas, neesot nomaksāta īpaša taras nodeva.
Uz Valgas automātiem valcēnieši parasti dodas ar dažiem desmitiem pudeļu lielos polietilēna iepirkšanās maisos. Arī Jekaterina, kurai Valgā dzīvo vecmamma, pie automāta nāk apkravājusies, sakot, ka dzimtajā Krievijā šādu automātu, līdzīgi kā Latvijā, pagaidām neesot. Par nodotajām pudelēm automāts viņai izkalkulēja 11 Igaunijas kornu jeb 49 santīmu. "Citreiz pēc pudelēm aizeju arī līdz Valkai, sevišķi, ja tur kādi svētki notiek," atzīst nākamais automāta apmeklētājs, kāds sirms Valgas iedzīvotājs. Viņš apliecina, ka latvieši ir bieži viesi pie automātiem.
Arī Latvijā, Rīgas tirdzniecības centros atrodami vairāki plastmasas savākšanas automāti, kurus uzstādījusi firma Clean Land un kuri par četrām plastmasas pudelēm sola vienu santīmu. Tiesa, uzraksts uz to displejiem jau ilgstoši vēsta "Automāts nedarbojas". Vairāki uzņēmēji centušies ieviest depozīta sistēmu, vienojoties savā starpā, taču izdevies tas aizvien nav. Depozītu sistēma nozīmē, ka tirgotāji precei uzliek papildu uzcenojumu par taru, ko vēlāk automāts izmaksā tukšo pudeļu nodevējiem.
Vides ministrija (VidM) skaidro — lai šī sistēma darbotos, jāpanāk vienošanās starp tirgotājiem un pudeles izmantojošiem ražotājiem par to, cik liela maksa par taras pieņemšanu pienāksies tirgotājiem un cik liels būs ražotāju maksātā depozīta apjoms, no kura atkarīgs, cik daudz par nodoto pudeli saņemtu cilvēki.
"Maksa par iepakojuma savākšanu būtībā tiks iekalkulēta preces cenā," skaidro VidM Vides aizsardzības departamenta pārstāve Rudīte Vesere un piebilst, ka stikla pudelēm šī maksa jau tiek ierēķināta cenā, taču pagaidām nepilnā apjomā. Plānots, ka par nodotu pudeli Latvijā maksātu pāris santīmu, kas proporcionāli paaugstinās tajā iepakotās preces cenu. "Sistēmas būtība ir tāda, ka visā Latvijā būtu noteikts vienots apmaksas tarifs, nevis kā tagad ir ar stikla pudelēm — tā kā pagaidām nav uzskaites, katrs pieņemšanas punkts maksā, cik grib," uzsver R.Vesere.
Plānots, ka tirgotāji veiks pieņemtās taras uzskaiti, lai no ražotāja atgūtu pircējiem par taru samaksāto. "Strīdus raisa jautājums, cik par šo pakalpojumu ražotājam jāsamaksā tirgotājam," saka R.Vesere, uzsverot, ka tas licis VidM atlikt sistēmas ieviešanu. Plānots, ka stikla pudeles atkārtotai pildīšanai atgriezīsies pie ražotājiem, bet PET un skārda pudeles pārstrādās kādā atkārtoti lietojamā materiālā. Ministrija lēš, ka Latvijā sistēma varētu sākt darboties vien 2010.gadā, cerot atlikušajā laikā atrisināt ieilgušo strīdu starp tirgotājiem un ražotājiem, kuri izmanto plastmasa pudeles produktu iepakošanai, par to, kā savā starpā sadalīt pudeļu savākšanas biznesa naudu.
"Valka varētu būt viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kur uzstāda šādus automātus," cer Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa (TP). Viņasprāt, pārējie Latvijas iedzīvotāji vēl jāpieradina pie šādiem automātiem, bet valcēnieši ar igauņu pieredzi tos varētu sākt lietot uzreiz.
***
Krona par pudeli
Plastmasas un skārda pudeles pa vienai jāliek automāta pieņemšanas atverē, tad jānospiež zaļā poga. Automāts izdrukā čeku, uz kura rakstīts, cik kronas pienākas par pudelēm. Ar šo čeku var vai nu norēķināties par pirkumiem pārtikas veikalu tīklā Selver, vai tā kasē samainīt pret skaidru naudu. Par puslitra plastmasas pudelēm un skārdenēm automāts maksā pusi Igaunijas kronas (2,2 santīmus), par lielākām plastmasas un stikla pudelēm — vienu kronu (4,4 santīmus).