"Valka ir viena no sešām unikālām pilsētām Eiropā, kas atrodas uz robežas. Tā ir pilsēta, kur sākas Latvija, tātad tā ir valsts vizītkarte. Jau kopš 2004.gada pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Valka (Latvija) un Valga (Igaunija) teritoriāli ir viena pilsēta divās valstīs. Līdz ar to abu valstu pieņemto lēmumu sekas pilsētu ekonomisko attīstību būtiski ietekmē gan pozitīvā, gan negatīvā aspektā," teikts Valkas pilsētas domes priekšsēdētājas Undas Ozoliņas vēstulē premjeram.
Ozoliņa vēstulē vērš uzmanību uz to, ka Latvijas valsts pieņemtais lēmums par PVN likmes paaugstināšanu līdz 21% smagi ietekmē uzņēmējdarbību Valkā, jo iedzīvotāji dažādas preces (pārtiku, degvielu) iegādājas Valgā. Arī viesnīcu un citus pakalpojumus arvien vairāk izmanto Valgā, kur tie ir salīdzinoši lētāki. Līdz ar to pilsētā strauji sarūk darba vietu skaits, kas savukārt negatīvi ietekmē pārējos procesus pilsētā - pašvaldības budžetu, komunālos maksājumus u.c.
Jau gadiem valcēnieši ir pārliecinājušies par ceļu politikas atšķirību Igaunijā un Latvijā, jo kaimiņu valstī ielas ir daudz labākā kvalitātē. Patlaban pēc valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu dramatiskā samazinājuma šīs atšķirības padziļināsies vēl būtiskāk. Ar 2009.gadam piešķirto finansējumu nav iespējams kaut elementārā līmenī uzturēt 41 km kopgarumā esošās ielas Valkas pilsētā.
Lai nenogremdētu Valkas ekonomisko attīstību un neveicinātu vēl lielāku atšķirību rašanos starp Valku un Valgu, domes priekšsēdētāja vēstulē premjeru lūdz veidot īpašu atbalsta programmu pierobežas reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai, novērst decembrī budžeta likumā pieņemtos šķēršļus pašvaldību attīstībai, tostarp arī uzņēmējdarbībai, liedzot iespēju aizņemties nepieciešamos finanšu resursus investīciju projektiem, garantēt pašvaldībai 2008.gada decembrī prognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi pilnā apmērā, kā arī atjaunot ceļu fonda finansējumu 2008.gada līmenī.
Vēstulē Godmanim arī lūgts sākt darbu pie nodokļu sistēmas maiņas, nodrošināt pašvaldībām ieņēmumus ne tikai no viena nodokļa (iedzīvotāju ienākumu nodokļa), bet arī no citiem, piemēram, daļu no PVN, pieņemot lēmumus, konsultēties ne tikai ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, bet uzklausīt arī Latvijas Pilsētu savienības un pagastu apvienības viedokļus, jo dzīve un darbība lielajās pilsētās krasi atšķiras no pārējām Latvijas pilsētām, nemaz nerunājot par pagastiem.
PVN Latvijā šogad tika palielināts no līdzšinējiem 18% līdz 21%, cerot palielināt šī nodokļa ieņēmumus budžetā.