Lai arī teju visi energobūvnieki tagad apstrīd uzliktos sodus, KP pārliecināta par savas rīcības pareizību un saka - pierādījumi par karteļa esamību bijuši nepārprotami. Organizācijas Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs gan KP pārmet tās rīcību un norāda, ka nekādas karteļa vienošanās starp uzņēmumiem neesot bijis, turklāt KP metot ēnu pār energobūvniecības uzņēmumiem.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama norāda, ka pēdējos sešos gados KP atklājusi 10 nozīmīgu karteļa gadījumu. Šī gada sākumā izveidota īpaša karteļu apkarošanas vienība, kuras uzdevums ir ne tikai atklāt un izmeklēt aizliegtās vienošanās, bet radīt tādus apstākļus, lai karteļi nerastos. Vienība kā vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījusi iecietības programmas ieviešanu. Tā paredz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no naudas soda tiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies kartelī, bet paši to vēlāk atklāj KP. Tāpat šim uzņēmumam atšķirībā no pārējiem karteļa dalībniekiem nestāsies spēkā aizliegums piedalīties turpmākajos iepirkumos.
Līdzīgi kā daudzas valsts iestādes, arī KP skar profesionāļu trūkums, atzīst eksperti. Jurists, Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš bija viens no tiem, kas pirmais vērsa uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem energobūvnieku darbībā. Viņš uzskata, ka lielākā problēma, kas neļauj atklāt vairāk šādu gadījumu, ir finansējuma trūkums: "Mācību iestādēm vajadzīga nauda, lai tās spētu izskolot profesionālus izmeklētājus, kuri prot atklāt sarežģītus karteļus. Latvijā izglītības iestādēs neko tādu nemāca, tāpēc milzīgas problēmas ar kvalificētu personāla sastāvu ir gan Valsts policijā, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Turklāt, lai noturētu šādus profesionāļus, iestādēm ir jāspēj piedāvāt pienācīgu algu, jo citās vietās šiem izmeklētājiem maksā krietni vairāk."
Latvijā karteļu izmeklēšanai dotais laiks ir divi gadi, citās
Eiropas valstīs to var darīt ilgāk. Energobūvnieku karteli
Konkurences padome izmeklēja divus gadus un divus mēnešus. Tas nav
pietiekams pamats, lai šis lēmums tiktu atzīts par prettiesisku. Juriste Andra
Rubene norāda, ka tādos gadījumos būtu jāievieš skaidrība par
lēmuma pieņemšanas termiņa nokavējuma sekām: "Noteiktā termiņa
nokavējums nav pieļaujams, jo tādējādi privātpersonai ir pieņemts
nelabvēlīgāks lēmums, nekā tas varētu būt, pieņemot to noteiktajā
termiņā."
S. Ābrama norāda, ka uzņēmumi kļūst arvien gudrāki, veidojot slēptās vienošanās, tomēr arī tagad karteļi tiek atklāti pavisam banālu kļūdu dēļ. Piemēram, iepirkumu piedāvājumos uzņēmumi tekstā izlaiduši vienus un tos pašus burtus, pieļāvuši vienādas gramatiskās kļūdas. "Ir reizes, kad ļoti skaidri redzams, ka viens uzņēmums pārējiem karteļa dalībniekiem izsūtījis tāmes, un kāds no tiem savam piedāvājumam aizmirsis nomainīt veidlapu vai pat atstājis uz tās otra uzņēmuma zīmogu. Tagad šādu kļūdu ir mazāk." Konkurences padome izmeklēšanā arvien vairāk izmanto tā sauktos netiešos pierādījumus, piefiksē uzņēmumu savstarpējo sazvanīšanos pat tad, ja nav zināms, par ko bijusi runa. Tiek vērtēts, kā mainās uzņēmumu piedāvāto preču un pakalpojumu cenas, vai starp uzņēmumiem nav parādījušās kādas kopīgas pazīmes.
KP darbu kritiski vērtē A. Elksniņš, sakot, ka padomes atklātais atkarīgs tikai un vienīgi no uzņēmumu pieļautajām kļūdām. "Mēs, protams, varam priecāties, ka valsts izbrauc uz to, ka uzņēmums kļūdījies kādā rekvizītā vai neapdomīgi izsūtījis e-pastu citiem uzņēmumiem, bet tas ir banāli. Tikko lieta būs sarežģītāka, tikko nebūs to e-pastu, nebūs kļūdu un aizliegtās vienošanās notiks vārtu rūmēs vai kāpņu telpās, karteļi savu dzīvi turpinās. Konkurences padome nespēj atšķetināt sarežģītas lietas."
Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!