Valsts finansētas brīvpusdienas - ekstra vai reāla vajadzība?

LPS piekristu pārņemt skolēnu ēdināšanu ar nosacījumu, ja valsts finansētu pirmsskolas pedagogu algas. Tiesa, izdevumi atalgojumam būtu krietni lielāki par nepieciešamo finansējumu brīvpusdienām. IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) Dienai atzīst – šo ideju varētu apsvērt, taču ieviest ne ātrāk par 2021. gadu. Diskusijas par skolēnu ēdināšanu vēl turpināsies gan LPS valdes sēdē otrdien, gan nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā.
 

Risinājums krīzes laikā

Pirmajai klasei brīvpusdienas no valsts līdzekļiem tika piešķirtas 2008. gadā, tikai no 2013. gada janvāra brīvpusdienas sāka saņemt arī otrās klases skolēni, nākamajā mācību gadā viņiem pievienojās arī trešklasnieki, bet no 2015. gada 1. septembra valsts finansējumu brīvpusdienām piešķir arī 4. klases skolēniem. Valsts budžeta līdzfinansējums brīvpusdienu nodrošināšanai 2019. gadam ir 19 miljoni eiro, vienam bērnam dienā atvēlot 1,42 eiro. 

Paralēli daudzas pašvaldības no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī visu pārējo klašu skolēniem: 74% pašvaldību maksā pusdienas 5. klasēm, 71% pašvaldību – 6. klasēm, 63% pašvaldību – 7. klasēm, 58% pašvaldību – 8. klasēm, 58% pašvaldību – 9. klasēm, bet 35% pašvaldību – no 10. klases līdz 12. klasei, liecina IZM veiktā pašvaldību aptauja. Valdība jautājumu par atteikšanos finansēt brīvpusdienas no valsts budžeta izskatīja 20. augusta sēdes slēgtajā daļā. Tāpat atbalstīts IZM priekšlikums šim mērķim paredzēto finansējumu 19,68 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un turpmāk novirzīt ministrijas prioritātēm, tostarp pedagogu algām, fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem un citiem pasākumiem.

Jāatgādina, ka brīvpusdienu finansēšana ik pa laikam parādās politiskajā dienaskārtībā. Taču šoreiz tā ir "gana stingra pozīcija", kurai, par spīti paredzamiem pašvaldību un LPS iebildumiem, ministrija negribētu piekāpties, Dienai apliecina IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP). 

"Valstij primāri ir jādomā par labas izglītības nodrošināšanu," viņa uzsver un piebilst, ka ēdināšana nav tieši saistīta ar spēju piedāvāt kvalitatīvu izglītību. 

Muižniece arī atgādina, ka "tāda labā lieta kā brīvpusdienas nav bijusi visu laiku" – valsts šo funkciju uzņēmusies ekonomiskās krīzes laikā. "Ekonomika aug, pašvaldības attīstās. Nevar būt, ka tā [brīvpusdienas no valsts] ir mūžīga lieta [..]. Nevar salīdzināt to, kā bija 2008. gadā un kā ir tagad 2019. gadā," skaidro parlamentārā sekretāre. "Ir jāizšķiras par prioritātēm – vai nodrošināt pedagogiem cilvēka cienīgu algu vai pildīt papildu funkciju, kas valstij nav īsti raksturīga."