Valsts īpašumi bez vienota apsaimniekotāja

Taču realitāte ir citāda - bieži ar apsaimniekošanu joprojām nodarbojas paši ēku lietotāji. Viņu kompetence to darīt gan atsevišķos gadījumos tiek apšaubīta, otrdien lasāms laikrakstā Diena.Virzoties uz ideju par vienotu apsaimniekotāju, valdība vadījās pēc vairākiem apsvērumiem, tajā skaitā bija plāns, ka kultūras iestādes pakāpeniski pāries uz nomas attiecībām ar VNĪ un tām papildus no valsts budžeta piešķirs nomas maksai nepieciešamos līdzekļus. KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone atzīst, ka, lai gan pagājuši teju desmit gadi, nauda nomas izdevumu segšanai nekad nav iedalīta, līdz ar to VNĪ neveidojas uzkrājumi ēku apsaimniekošanai, savukārt KM vai ēkas lietotājiem pašiem jārod finansējums neatliekamiem ēkas remonta izdevumiem.Gadījumā, kad ēkas apsaimnieko paši tās lietotāji, neviļus rodas jautājums par to kompetenci atsevišķu lēmumu pieņemšanā. Piemēram, SestDiena vēstīja, ka profesionāļi apšauba Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) tīrītāju kvalifikāciju. Par iepirkumu komisijas kompetenci un uzvarētāju atbilstību no malas grūti spriest, tomēr nopietnas bažas raisa ne vien jau plaši apšaubītā ēkas tīrīšanas līdzekļu izcelsme un izmaksas, bet arī alpīnistu izmantotais inventārs. Nozares profesionāļiem nav skaidrs, kā KM šo pilnsabiedrību "izlaida cauri", un viņi norāda, ka Gaismas pils tīrītāji pieļauj pat ļoti rupjus drošības pārkāpumus. KM atrunājas, ka LNB ēkas apsaimniekošanu veic bibliotēkas saimniecības departaments, kurā esot kvalificēti speciālisti un arī darba drošības inženieris, un jumta tīrītāju darbībā neesot konstatēti pārkāpumiVisu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 13.septembra, numurā!