Tāpat šim iedzīvotājam šķiet nepieņemami, ka uzraudzību un izložu organizēšana ir viena un tā paša subjekta ziņā.
Valsts kanceleja skaidro, ka Latvijā valsts mērogā izložu organizēšanas monopols pieder valstij, tādējādi skaitļu izlozi Keno organizē valsts akciju sabiedrība Latvijas Loto. Izloze notiek trīs reizes dienā, un tās laikā notiek videoieraksts, ko 15 minūšu laikā pēc izlozes publicē Latvijas Loto mājaslapā, kā arī nosūta televīzijai konkrētajam ziņu izlaidumam.
Kāds cits Latvijas iedzīvotājs rosina atļaut katrai valsts iestādei uz saviem darbiniekiem tērēt maksimums vienu vai divus latus gadā uz vienu darbinieku vai maksimums 1000 latu gadā uz visu iestādi vai struktūrvienību, piemēram, kliņģerim vai ziediem vai kādai citai tamlīdzīgai darbinieku motivācijai. "Varu saderēt, ka teorētiski visu iestāžu vadītāji cenšas kaut kādā veidā saviem darbiniekiem kaut ko pasniegt - vai tā ir roze, kāds iestādes suvenīrs darbiniekam nozīmīgos svētkos vai gabaliņš kliņģera kolektīvam valsts, iestādes svētkos," raksta iedzīvotājs, paužot pārliecību, ka visi kolektīvā gaida no vadītāja, ka viņš tādām lietām vai nu tērēs savu naudu, vai arī pratīs to noslēpt iestādes tēriņos. Kā rezultāts tam būtu darbiniekiem sagādāts prieks un iespēja redzēt faktiskos tēriņus, nevis slēptās izmaksas.
Šim iedzīvotājam paskaidrots, ka Valsts kanceleja uzskata, ka viena no darbinieku motivācijas iespējām ir dažādi organizāciju kultūru veidojoši un darbinieku saliedējoši pasākumi. 2011.gadā VK bija sagatavojusi un valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts instrukcijas projekts par valsts budžeta līdzekļu plānošanu un izlietošanu kolektīvajiem pasākumiem. Tomēr 2011.gada 16.jūnijā Saeima veica grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, svītrojot deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt normatīvo regulējumu par kolektīvajiem pasākumiem. Šo iemeslu dēļ, kā arī sabiedrības augstā uzticības trūkuma valsts pārvaldei dēļ valsts budžeta līdzekļus nedrīkst tērēt darbinieku pasākumu organizēšanai.
Valsts kanceleja ir saņēmusi arī vairākas sūdzības un priekšlikumus saistībā ar Eiropas Savienības fondu projektu gatavošanu. Kāds iedzīvotājs sūdzējies, ka gatavojot pieteikumu, lai saņemtu Eiropas Sociālā fonda finansējumu, pieteikuma apjoms ir aptuveni 50 lappuses, no kurām puse esot "nevienam nevajadzīgs ūdens", līdz ar to projektu īstenotājiem lielākā daļa laika paiet dokumentu noformēšanā. Šī iesnieguma autors rosina mazināt projekta pieteikuma formu apjomu un iesniedzamo pielikumu un atskaišu skaitu, lai biedrības var vairāk koncentrēties uz kvalitatīvu projekta sasniegšanu.
Arī šai problēmai jau ir laicīgi rasts risinājums - Valsts kancelejas izveidotās darba grupas "Par administratīvā sloga mazināšanas iespējām Eiropas Savienības fondu 2014.- 2020.gada plānošanas periodā" eksperti ir sagatavojuši priekšlikumus iesniegšanai Finanšu ministrijā, kas rosina ieviest projektu ideju atlases kārtu projektu konkursos. Tas nozīmē, ka projektu atlase notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā organizācijas iesniegtu projektu idejas īsu izklāstu, bez detalizētiem aprēķiniem, pamatojumiem un pavaddokumentiem. Otrajā kārtā, kurā jāiesniedz pilnie projektu pieteikumi, tiktu aicināti tikai iesniedzēji, kuru projektu idejas atzītas par attiecīgā konkursa nosacījumiem atbilstošām un konkurētspējīgām.