Patlaban tiek lēsts, ka papildus Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem no Valsts kases būs jāaizņemas līdz 200 miljoniem latu, savukārt Latvijas Krājbankas aktīvi tiek vērtēti aptuveni 700 miljonu latu apmērā.
Āboliņš apliecināja, ka nav pamata uzskatīt, ka nebūs iespējams no 700 miljoniem aktīvu atgūt 200 miljonus latu.
"Valsts kases rīcībā ir pietiekoši līdzekļu finanšu resursu, lai mēs to varētu darīt, un par šo te atmaksu - tajā brīdī, kad bankas aktīvi tiks realizēti, tik gūti ieņēmumi, nauda tiks atgriezta Valsts kasē," skaidroja Āboliņš.
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane norādīja, ka jautājums par to, ka līdzekļus varētu neatgūt, vispār netiek izskatīts. Viņa uzsvēra: ir jāskatās, lai arī kreditori, kas ir tālāk rindā, saņem naudu.
Runājot par termiņiem, viņš teica, ka plāns ir vienoties par ilgtermiņa aizdevumu, taču esot jāskatās, cik ātri tiks atgūti aktīvi. Daļa varētu tikt atgriezta ātrāk, daļa - vēlāk. Procentu likme tiks noteikta, pamatojoties uz Valsts kases aizņemšanās izmaksām. Visticamāk, tā būs sešu mēnešu likme, bet patlaban vēl notiek sarunas ar FKTK par precīziem nosacījumiem. Pēc Āboliņa teiktā, tie būs mazāk nekā 2% gadā.
Jau ziņots, ka 21.novembrī FKTK padome nolēma apturēt Latvijas Krājbankas darbību, jo tika konstatēts līdzekļu iztrūkums aptuveni 100 miljonu latu apmērā. Tā kā Lietuva nolēmusi pieteikt bankrota lietas ierosināšanu pret Latvijas Krājbankas lielāko akcionāri Snoras, FKTK nākamās nedēļas sākumā plāno iesniegt bankas maksātnespējas pieteikumu.
Saskaņā ar likumu privātās un juridiskās personas no bankas atgūs līdzekļus līdz 100 000 eiro apmērā. Noguldījumu garantiju fondā pieejami aptuveni 150 miljoni latu, bet pārējo nepieciešamo summu paredzēts aizņemties no Valsts kases.