Tā Eināra Repšes valdības uzdevumā pirms deviņiem gadiem Valsts kontrole brīvostā veica revīziju. Repšes plāns bija atrast Loginova pārkāpumus un viņu atlaist. Bet līdz ar revīzijas beigām krita Repšes valdība.
Šonedēļ Ostas valde un pārvaldnieks saņēma jaunāko Valsts kontroles revīzijas melnrakstu, kas par ostas pārraugu darbu neko labu neliecina. Rīgas brīvosta nepamatoti tērējusi naudu reklāmām, bez skaidras un saprotamas sistēmas slēgusi nomas līgumus par zemi, piestātni un velkoņiem.
14.februāris. Valentīndiena. Rīgas brīvostā tā sākās bez romantiska piesitiena. Parasti runātīgais ostas pārvaldnieks Loginovs slēpās aiz sava kabineta durvīm. Brīvostas valdes locekļi uz sēdi ieradās ar rūpi sejā. Teju gadu Valsts kontrole pētījusi kā ostā pārvaldīta manta un nauda. Atklātie fakti nav glaimojoši.
Ostas darbība nav bijusi ekonomiska
Pēc Valsts kontroles secinātā var teikt, ka Osta strādājusi pretēji labiem pārvaldības principiem. Pastāv risks, ka brīvostas pārvaldes rīcība ar 22 miljoniem latu (22 168 049 Ls) nav bijusi ekonomiska. Bez iepirkuma procedūras par 11 miljoniem (11 266 934Ls) latu slēgts līgums par Kundziņsalas dzelzceļa būvēšanu un par 10,7 miljoniem (10 752 422 Ls) pirkti kuģu ceļa padziļināšanas darbi. Loginova pārvaldītā iestāde nav ievērojusi Ostu likumu un īstenojusi ar ostas attīstību saistītus projektus 24,9 miljonu latu apjomā, kas nav paredzēti arī Rīgas brīvostas Attīstības programmā.
BALTIC KRISTINA darījumā varēja ietaupīt 5,5 miljoni latu
Nesaimnieciskuma piemērs ir skandalozie darījumi ar prāmi Baltic Kristina. Pirms 11 gadiem kāds ofšors, Gundara Bojāra vadītā Rīgas dome un Loginova brīvosta dibināja Rīgas Jūras Līnijas. Lai nopirktu prāmi firmas vārdā brīvosta Parex bankā galvoja kredītu - 7,7 miljonus dolāru. Firma bankrotēja un osta prāmi atpirka, ņemot papildus kredītu. Kopā iztērēti 9,7 miljoni latu. Kā izpētījusi Valsts Kontrole – ja pārvalde rīkotos gudrāk, būtu ietaupīti vismaz 5,5 miljoni latu.
Velkoņu skandāls
Velkoņu pakalpojumi ir viens no svarīgākajiem darbiem ostā. Tie palīdz piestātnēs nokļūt lielajiem kravas kuģiem un prāmjiem. Brīvosta pirms pāris gadiem nolēma šo biznesu monopolizēt un paņemt sev, par ko sašuta igauņu uzņēmums, kuru Loginova komanda no ostas izspieda. Viņuprāt – negodīgi un nelikumīgi. Turklāt pieprasot kukuļus.
Janvārī tiesa atzina, ka igauņiem strīdā ar Loginovu bijusi taisnība. Savukārt Valsts kontrole uzskata, ka Vasilija Meļņika Rīgas kuģu būvētavā pērkot velkoņus Stella un Santa, Rīgas brīvosta izlietojusi sešus miljonus latu (Ls 6 100 000), lai uzsāktu ostas funkcijām neatbilstošu komercdarbību.
Turklāt osta kuģus nevaiksmīgi iznomājusi ar Ventspils uzņēmējiem saistītajai firmai AMBERholdings Liepāja. Tā par velkoņiem nesamaksāja, bet parādu pusmiljonu latu (501 392 Ls) osta tā arī nav spējusi atgūt. Dīvainākais, ka brīvosta neizmantoja līguma punktu kuģus firmai atņemt, ja tā kavē maksājumus, bet pacietīgi ļāvusi velkoņus turpināt izmantot.
Nesaimnieciska ostas zemju un piestātņu noma
Brīvostas pārvalde nav rūpējusies, lai uzņēmējiem būtu līdzvērtīgas tiesības pretendēt uz zemes nomu. Par nomas iespējām netiek publiski izziņots, piemēram rīkojot atklātu konkursu.
Ostas pārvalde apgalvo, ka nomas maksu ietekmē uzņēmumu specifika. Ja tie pārkrauj jūras kravas – jāmaksā pusotrs procents no zemes kadastrālās vērtības. Ja nē – 5%. Tomēr izpētot nomas līgumus atklājies, ka no 29 firmām, kas plānoja pārkraut jūras kravas, solītās atlaides vietā astoņām jāmaksā lielā summa – 5%. Savukārt vienai firmai – 1 ASV dolārs kvadrātmetrā.
Bijuši četri gadījumi, kad uzņēmēji bez biznesa plāna prasījuši iespēju nomāt zemi brīvostā. Divos gadījumos noma atteikta, bet parejiem diviem izdevies nomas līgumus noslēgt. Viena no firmām, kas nebija brīvostai iesniegusi savu biznesa plānu, saņēma pat minimālo nomas maksu.
Lai arī līgumos paredzētas iespējas līgums lauzt pirms termiņa, ja uzņēmēji nepilda solījumus ieguldīt naudu iznomātajā teritorijā, tas reti kad izmantots. Tā 20 uzņēmumi, kas solīja pārkraut jūras kravas un saņēma pazemināto nomas maksu, solījumu nav pildījušas.
Līdzīgi nekādi darbi nenotiek uz 34 hektāriem Mangaļsalā, ko pirms 7 gadiem osta iznomāja SIA Energo SG. Tā pieder miljonāriem Aināram Gulbim un Jurim Savickim, kas te solīja attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli. Termināla nav, bet ir tikai aizņemta zeme, uz kuras nekas nenotiek. Kā liecina firmas gada pārskats – nomas maksai firma gadā tērē nieka 9 tūkstošus latu gadā (2010.gadā par zemes nomu maksāts 8885 Ls, 2011 gadā – 8958 Ls).
ANDRIS AMERIKS - Ir jāsaņem precizēta redakcija, kur ir sadaļa – ieteikumi. Nu ja šie ieteikumi skars arī Loginovu, mēs viņus noteikti izvērtēsim.
Jautājums - Bet vai kontroles ziņojums nevar būt par iemeslu, lai pārskatītu vai turpināt darba attiecības ar Loginovu?
ANDRIS AMERIKS - Es negribētu visu Valsts kontroles ziņojumu, kas ir par ostas darbu pa trim gadiem, pozicionēt uz vienu Loginovu. Vēl jo vairāk Rīgas Brīvostas galvenais uzdevums – kļūt par vadošo ostu Baltijas reģionā, ir izpildīts.
Ostas valdes priekšsēdētājs no Rīgas domes pārvaldnieka darbu vērtēt negrib un nedomā, ka arī Valsts kontroles atklājumi Leonīda Loginova krēslu sašūpos. Andris Ameriks pārkāpumus vai neizdarību nesaredz arī savās darbībās un vīpsnā par iespēju amatu pēc revīzijas publiskošanas pamest.
ANDRIS AMERIKS - Katrs valdes loceklis balso un attiecīgi pieņem lēmumus atbilstoši tai tiesiskajai kārtībai kāds ir un valdes priekšsēdētājs tā pat kā pārējie septiņi valdes locekļi katrā valdes sēdē balso personīgi. Valdes priekšsēdētāja pienākums ir vadīt valdes sēdi.
Jautājums - Ja būs kaut kādi pārkāpumi, kas būs radušies jūsu valdīšanas laikā, jūs apsverat iespēju iet prom no amata vai nē?
ANDRIS AMERIKS - Es apsveru? Tas arī ir labs jautājums.. es atkārtoju. Ja man tā pat kā jebkuram citam valdes loceklim... mēs esam balsojuši nu teiksim... Ja valsts kontrole uzskatīs, ka mēs neesam balsojuši pareizi vai likumīgi tad mēs noteikti izvērtēsim. Tik pat labi jūs varat teikt Saeimas pieņem nekvalitatīvu likumu, tad Saeimas priekšsēdētājai būtu jāatkāpjas.
