VK: Ugunsdzēsēju depo būvniecībā varēja ietaupīt 2,8 miljonus, kādā depo rosās medību klubs

Neatbilstošs, iepriekš neplānots finansējuma izlietojums ugunsdzēsēju depo būvniecībā, valsts mantas lietošana privātām vajadzībām, nesakārtota dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtība, neatbilstošas nomas maksas un plānošanas trūkums ir dažas no gadiem nerisinātām problēmām, kas atklātas revīzijas laikā. Par pārkāpumiem atbildīgie ir jānoskaidro Iekšlietu ministrijai un tiesībaizsardzības iestādēm, saucot vainīgos pie likumos paredzētās atbildības.

“Nozares nekustamo īpašumu pārvaldības sakārtošanai ir bijis pietiekami daudz laika. Tā vietā mēs redzam neracionālu plānošanu, ugunsdzēsēju–glābēju darba apstākļu uzlabošanai piešķirtās naudas izlietošanu administrācijas telpām, īpašu “labvēlību” pret augstām dienesta amatpersonām, gan pieļaujot ugunsdzēsēju depo izmantošanu medību kluba vajadzībām, gan nosakot nepamatoti zemu īres maksu par dienesta dzīvojamo platību. Šādi dubultie standarti ir izskaužami, lai sabiedrībā nezustu ticība godīgai valsts pārvaldei,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Varēja ietaupīt 3 miljonus

Lielākais finansējuma apjoms iekšlietu nekustamo īpašumu attīstībai bijis paredzēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo būvniecībai un renovācijai. Diemžēl svarīgo objektu būvniecībai piešķirtās naudas izlietojums nav bijis pietiekami efektīvs un ekonomisks. VUGD virzītās būvniecības ieceres palikušas bez pietiekamas kontroles no Iekšlietu ministrijas puses. Tā rezultātā uzbūvētie depo ir pārmēru lieli, daļa no telpām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Turklāt sadārdzinās arī ēku uzturēšanas izmaksas visā to ekspluatācijas laikā.

Pārdomāti plānojot jauno ugunsdzēsēju depo būvniecību, no sešu depo būvniecībai izlietotā finansējuma varēja ietaupīt vismaz 2,8 miljonus eiro.

Par neefektivitāti liecina gan tipveida būvniecības projektu trūkums, kas būtu izmantojami vienāda lieluma depo būvniecībā, gan fakts, ka VUGD izstrādātie būvniecības tehniskie uzdevumi paredzēti depo ar divas reizes lielāku darbinieku skaitu nekā tas ir faktiski, lai gan darbinieku skaita pieaugums netiek plānots.

Ja depo telpas būtu plānotas racionāli, ar piešķirto finansējumu, iespējams, būtu varēts uzcelt vairāk depo, tajā skaitā, piemēram, arī kādā no tām 18 Latvijas teritorijām, kur ugunsdzēsēji joprojām uz izsaukumiem nevar ierasties likumā paredzētajā laikā. Diemžēl neviens no šiem 18 “baltajiem plankumiem” nav bijis iekļauts Iekšlietu ministrijas un VUGD būvniecības plānos, spilgti apliecinot nozares nekustamo īpašumu pārvaldības vienota attīstības redzējuma trūkumu.

Darba apģērbs joprojām jāmazgā mājās

Valsts kontroles vērtējumā nepieļaujama ir situācija, ka depo būvniecībai pieejamais finansējums ir izlietots tik plašu ēku būvniecībai, bet aprīkojuma, mēbeļu un iekārtu iegādei finansējums nav ierēķināts. Pašlaik ugunsdzēsēji-glābēji nav nodrošināti pat ar tādām nepieciešamām lietām kā darba apģērba mazgāšanas un žāvēšanas iekārtas, kuru izvietošanai izbūvētas atsevišķas telpas, kas stāv tukšas. Līdz ar to ugunsdzēsēji-glābēji, kuri strādā, piemēram, Ērgļu jaunajā depo, joprojām ir spiesti darba apģērbu mazgāt mājās, bet Apes depo virtuves aprīkojumu sarūpējuši paši glābēji.

Par piešķirtajiem 11,5 miljoniem eiro izdevies uzbūvēt tikai daļu no plānotajiem depo, bet depo būvniecībai Rojā, Daugavpilī, Liepājā un depo Rīgā, Matīsa ielā, atjaunošanai finansējums jāmeklē no jauna. Par to, kādas ir patiesās prioritātes jaunu depo būvniecībā, vedina aizdomāties arī fakts, ka daļa depo būvniecībai piešķirtā finansējuma vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā nav izlietota depo būvniecībai lauku reģionos, uzlabojot tur strādājošo glābēju darba apstākļus, bet gan paplašinot depo būvniecības ieceri Jaunpils ielā ar Rīgas reģiona pārvaldes administratīvo telpu izbūvi.

Ķeipenes depo saimnieko medību klubs

Nelikumīga rīcība ar valsts mantu konstatēta VUGD depo Ogres novada Ķeipenes pagasta Plaužos, kur rīkoti dažādi ar medībām saistīti pasākumi. Par tiem nav slēgti telpu nomas līgumi un nav arī maksāts par telpu izmantošanu.

Ķeipenes ugunsdzēsēju depo adresē kopš 2009. gada bija reģistrēts mednieku klubs Plauži, kura valdes priekšsēdētājs ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors, bet norādītais mednieku kluba kontakttālrunis - VUGD Finanšu plānu pārvaldes priekšnieka darba telefona numurs. Tādējādi par pasākumu organizēšanu Ķeipenes ugunsdzēsēju depo ir bijušas informētas vairākas augstas VUGD amatpersonas. Revīzijas laikā mednieku kluba juridiskā adrese un tālruņa numurs ir nomainīts, tomēr par nelikumīgo rīcību Valsts kontrole vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Kadeti maksā trīsreiz dārgāk

Revīzijā konstatēts, ka iekšlietu nozares īres dzīvokļi vismaz daļēji tiek uzturēti no valsts budžeta līdzekļiem, jo nav nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais, ka dzīvojamo platību īres maksa jāaprēķina atbilstoši patiesajiem dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumiem un laikus jāpārskata, lai dzīvojamo telpu uzturēšana izīrētājam neradītu zaudējumu. Daļai īrnieku, tajā skaitā augsta līmeņa VUGD amatpersonai tiek noteikta labvēlīgāka īres maksa nekā pārējiem īrniekiem. Pašlaik Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetiem par gultasvietu īri dienesta viesnīcā aprēķinātā īres maksa par kvadrātmetru ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā īres maksa VUGD priekšnieka vietniekam, kuram koledžas telpās ir ierīkots īres dzīvoklis.

Jāvērtē arī, vai turpināma prakse izbūvēt dzīvojamās telpas jaunajos depo, jo vairākos jaunajos depo tās netiek izmantotas, savukārt gandrīz puse jau esošo dzīvokļu izīrēti personām, kuras nav darba vai dienesta attiecībās ar iekšlietu nozares iestādēm.

Nepietiekama uzraudzība un plānošanas trūkums

Iekšlietu nozares nekustamo īpašumu portfelis ir apjomīgs, liela daļa no tiem ir kritiskā stāvoklī, bet līdzekļi uzturēšanai – ierobežoti. Šādos apstākļos īpaši svarīgs ir ilgtspējīgs, vienots attīstības redzējums, kura pašlaik nav. Nav izvērtēta visu nozares īpašumu izmantošanas nepieciešamība, lietderīgākas un ekonomiskākas izmantošanas alternatīvas, nav vienota plāna nekustamo īpašumu uzlabošanai. Iekšlietu ministrijai ir jāievieš skaidra, vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, kas patiesi atbilst nozares vajadzībām un prioritātēm un tiek godprātīgi īstenota sabiedrības drošības interesēs.