LDz dāvinājumu un reklāmas līgumi sabiedrības uzmanību izpelnījušies vairākkārt. Gan saistībā ar to, ka reklāmas pirkšana notiek necaurspīdīgi, gan ka nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem LDz izvēlas, kurus sporta klubus sponsorēt un kurus ne. Tas arī radījis aizdomas par ziedojumu un reklāmas naudas plūšanu atbilstoši politisko vēju virzienam.
VK pārbaudījusi ziedojumu un reklāmas līgumus sākot no 2009.gadam līdz pat šī gada vidum. Revīzijā atklāto, kontrole gan neatklāj, jo šajā daļā secinātais ir slepens.
“Tā kā šai informācijai tās sniedzējs ir noteicis „ierobežotas pieejamības” statusu, VK nevar nodot atklātībai visus revīzijas konstatējumus un secinājumus,” teikts iestādes 12.novembrī izplatītajā paziņojumā.
de facto rīcībā gan nonākušas ziņas par valsts kontroles secinājumiem. Revidenti atklājuši, ka pēdējo gadu laikā Latvijas Dzelzceļa atvēlētā nauda ziedojumiem pamatīgi sarukusi – ja vēl 2009.gadā koncerns dāvinājis (ziedojis) 2,3 miljonus latu, tad pagājušogad tie bijuši vien 93 tūkstoši. Savukārt šogad finanšu ministrija saskaņojusi ziedojumus 250 tūkstošu latu apmērā.
Viens no iemesliem, kāpēc ziedojumu apmērs sarucis, varētu būt saistīts ar to, ka to sniegšana ir pārāk caurspīdīga un izsekojama, pieļauj de facto. Katrs ziedojums, kas pārsniedz 1000 latus, jāsaskaņo ar finanšu ministriju. Bet ar ministriju nav jāsaskaņo reklāmas līgumi, turklāt tos LDz atzinis par slepeniem un publiskot tos neplāno.
“Te ir princips viens, ja es kaut ko daru, tad es daru kā es uzskatu par pareizu un atbildu par sekām, ja es atdošu to tautas nobalsošanai, tad tauta nobalsos kā gribēs, bet ne par ko neatbildēs. Tāpēc vien man nav nekādas intereses to iedot izvērtēšanai kaut kur citur,” raidījumam sacīja LDz prezidents Uģis Magonis.
VK secinājusi, ka reklāmas līgumu summas pēdējos gados augušas tikpat strauji, cik samazinājusies ziedojumiem atvēlētā nauda. Taču par to nepieciešamību esot grūti pārliecināties. 74 procenti no visiem pārbaudītajiem reklāmas līgumiem saistīti ar sportu, tādējādi radot aizdomas, ka reklāmas līgumi pēc būtības tādi nemaz nav, jo vairāk saistīti ar sporta klubu darbības atbalstīšanu.
LDz vadība gan arī nenoliedz, ka reklāmas līgumus izmanto arī sponsorēšanas mērķiem. Kā apgalvoja Magonis, tad “ja es uzskatu, ka man vajag būt uz VEF komandas krekliem, manai reklāmai, un ja finanšu ministrija saka nē, tad es esmu dzelzceļa vadītājs, un man, ja es nepārkāpju likumu, man ir taisnība. Ja es uzskatu, ka tas ir vajadzīgs, tad tas ir vajadzīgs.”
Minēto basketbola klubu koncerns atbalsta jau vairākus gadus, tā arī šā gada martā ar VEF noslēgts 200 tūkstošus latu vērts reklāmas līgums. de facto jau iepriekš vēstījis, ka pagājušogad koncernā ietilpstošais Ldz Cargo noslēdzis 271 tūkstoti latu vērtu reklāmas pakalpojumu līgumu arī ar basketbola klubu Ventspils. Dzelzceļš reklāmu pērk arī no hokeja kluba Dinamo Rīga.
VK gan atklājusi visai interesantus ar Dinamo Rīga slēgtus dāvinājuma un reklāmas līgumus. Piemēram, koncernā ietilpstošā LDz Infrastruktūra kā ziedojumu norādījusi četru platīna hokeja abonementu iegādi, kam tērēti 8,4 tūkstoši latu. Diez vai par ziedojumu var uzskatīt abonementu iegādi, kas dod tiesības apmeklēt visas spēles, bez maksas saņemt ēdienus un dzērienus, un suvenīrus, kā arī 15 procentu atlaidi sporta preču veikalā. Valsts kontrole arī atklājusi, ka kā reklāmas pirkšanu Dzelzceļš norādījis ložas īri Arēnā Rīga, kam tiek tērēti vairāk nekā 120 tūkstoši latu – līgumā gan esot noteikts, ka reklāma nedrīkst būt lielāka par 20 x 30 cm lielu plāksni ložas ieejas tuvumā.
Vaicāts, vai tiešām uzņēmuma reputācijai loža nepieciešama, Magonis nedomājot atbildēja, ka “protams”, pēc tam gan piebilstot, ka “kur tad aizvedīs to cilvēku, nosēdinās tribīnēs?”.