Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Valsts kontrole: Virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā Valsts kontrole atklāja, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

"Valsts kontroles ieskatā valstij ir jārada iespējas pašvaldībām aizņemties finanses, lai savās teritorijās attīstītu patiešām prioritārus projektus, taču Valsts kases aizdevumu sistēma ir ievērojami jāuzlabo, lai finansējumu saņemtu tikai ilgtermiņā ekonomiski pamatoti projekti, kā arī lai pašvaldību un valsts politika izglītības, sporta, satiksmes, veselības, sociālajā vai kādā citā jomā būtu saskaņota un nenonāktu pretrunās," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.


Peldbaseinu ēra Latvijā bez nākotnes izredzēm

Uzskatāms piemērs pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā ir peldbaseinu būvniecības bums, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas 3 līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem. Pēc 10 gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro. Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien 8 tūkstošus eiro.

Arī pašvaldībās, kuras ir veikušas ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir optimistiskākas kā patiesie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk kā vienu miljonu eiro par sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas maksājumus pilnā apmērā.  Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018. gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

"Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām arī nav uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms peldbaseina projektēšanas uzsākšanas konsultēties ar Latvijas peldēšanas federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu ieplānotajam mērķim," norāda Valsts kontrole.


Cik prasa, tik dod… bez nopietna pamatojuma un skaidra plāna

Lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visnotaļ formālas. Izrādās, ka aizņemties ir salīdzinoši vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām, secina Valsts kontrole.

Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi.

Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018. gadā kopumā piešķirti 22,17 miljoni eiro.

Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka sadaļai "projekta apraksts" jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Tā, piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.

Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība, ko īsteno Finanšu ministrijas izveidota padome, pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts  budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

"Zināmā mērā paradoksāla ir arī līdzšinējā kārtība, ka Finanšu ministrijas padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem," norāda Valsts kontrole. 

Sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs. Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk kā 600 tūkstošus eiro, gan 2019. gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei.

Revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. 

Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav vispār nekā. Piemēram, Rugāju novada pašvaldība 2013.gadā pabeidza kopš 2008.gada īstenoto Rugāju stadiona būvniecības projektu, tajā ieguldot teju 850 tūkstošus eiro un paredzot tādus stadiona parametrus, kas atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tai pat laikā tikai 18 kilometrus attālais Balvu novads, kurā ir ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda, arī kopš 2011.gada plānoja būvēt stadionu, kurā iespējams rīkot valsts līmeņa sacensības.

Pašvaldībām ir rūpīgāk jāplāno savi lielie projekti, apzinoties, ka tās rīkojas ar savu iedzīvotāju līdzekļiem. 

Eiropas Padome uzsver, ka sadarbība infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā palīdz pašvaldībām sniegt efektīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī novērst ierobežota finansējuma un nepietiekamas kapacitātes radītās problēmas. 

Top komentāri

Gusts
G
Tā ir ar tām pašvaldībām: Šodien dzīvot uz velna paraušanu, un pēc tam kaut ūdens plūdi...Tipiska situācija LV valsts pārvaldei kopumā, bet par to klusē gan partijas, gan Saeima, gan Valdība...
vox populi
v
Vēl viens uzskatāms piemērs, kāpēc pašvaldības ir jāreorganizē un jāapvieno lielākās. Un te redzams arī iemesls, kāpēc tās tik ļoti pretojas šai reformai.
pašvaldību pašapmierinātība
p
Vieglāk un pamanāmāk ir uzbūvēt superdārgu un pompozu baseinu kā salabot brūkošos ceļus vai palauzīt galvu kā nodrošināt brīvpusdienas skolēniem vai piemaksas skolotājiem.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rīgā kritiskā stāvoklī ir 25% parku teritoriju(6)

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti, veicot inventarizāciju, konstatējuši, ka kritiskā stāvoklī ir 25% jeb aptuveni 30 galvaspilsētas parku teritorijas, un remontdarbus tajos nepie...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas