Valsts kontroles likums pēc četru gadu ilgas grozījumu izskatīšanas Saeimā nu ir papildināts ar nodaļu, kurā Valsts kontroles padomei tiek piešķirtas tiesības lemt par zaudējumu piedziņu, kas radušies nelikumīgas rīcības rezultātā. Šo grozījumu mērķis ir veicināt atbildīgu rīcību ar nodokļu maksātāju līdzekļiem un nepieciešamības gadījumā radīt iespēju no vainīgajiem personīgi atgūt prettiesiski nodarītos zaudējumus.
“Mēs vienmēr esam iestājušies par atbildību, tā ir arī viena no Valsts kontroles vērtībām. Diemžēl praksē mēs redzam, ka rīcībā ar publiskajiem līdzekļiem nereti trūkst godprātības un pārkāpumu gadījumā atbildības izvērtējums, ja tāds tiek veikts, bieži ir formāls un neatbilstošs nodarītajam kaitējumam. Pieņemtie grozījumi Valsts kontroles likumā pirmkārt ir stimuls atbildīgajiem rūpīgāk aizdomāties, vai, tērējot budžeta līdzekļus, viņi nepārkāpj likumu. Ja šī preventīvā funkcija nenostrādās, mēs esam gatavi paši ķerties pie nelikumīgi iztērētās naudas atgūšanas budžetā no vainīgajiem personīgi,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Jaunās likuma normas attiecas uz pārkāpumiem, kuri konstatēti, sākot ar 2019. gada 1. augustu uzsāktajās revīzijās. Zaudējumus varēs piedzīt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas nebūs pagājuši vairāk kā četri gadi. Jāuzsver, ka zaudējumi tiks piedzīti tieši par nelikumīgu rīcību, bet ne nelietderīgu. Turklāt Valsts kontrole iejauksies tajos gadījumos, kad vainīgā persona nelikumīgi iztērētos līdzekļus neatlīdzinās labprātīgi un zaudējumu piedziņu neveiks arī revidējamā vienība vai augstāka iestāde.
Maksimālais līdzekļu apjoms, ko Valsts kontrole varēs piedzīt no vainīgās amatpersonas, ir viena gada mēnešalgas apmērā (pēc nodokļu nomaksas). Piemēram, par darba autotransporta izmantošanu privātām vajadzībām, pretlikumīgi izmaksātu atlīdzību, nesaņemtu pakalpojumu apmaksu.
Pienākums izvērtēt atbildību un piedzīt zaudējumus jau ir noteikts gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā, gan likumā “Par pašvaldībām”, gan Darba likumā, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un citos normatīvajos aktos. Tātad šobrīd par pretlikumīgu rīcību ar publiskajiem līdzekļiem un mantu ir paredzēta disciplinārā, administratīvā, krimināltiesiskā un civiltiesiskā atbildība. Tomēr pieredze rāda, ka likumos noteiktās prasības bieži netiek pildītas un personu atbildība tiek vērtēta tikai atsevišķos gadījumos.
Būs jāpiedzen no Krūmiņas